Satiksmes ministrija gatava diskutēt par dažādiem finansējuma piesaistes veidiem ceļu stāvokļa uzlabošanai Ziņas

Satiksmes ministrija gatava diskutēt par dažādiem finansējuma piesaistes veidiem ceļu stāvokļa uzlabošanai

Ceturtdiena, 5 decembrī, 2019

Valsts budžeta līdzekļu apjoma palielināšana ceļu stāvokļa uzlabošanai ir ļoti akūta, tāpēc Satiksmes ministrija (SM) gatava diskutēt par dažādiem finansējuma piesaistes veidiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Viņa skaidroja, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) septiņgadu budžetā līdzekļus ceļiem vairs nepiešķirs tādā apjomā, kā līdz šim, tāpēc SM meklēs citus finansējuma veidus. 

VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange komisijas deputātus informēja, ka patlaban iztrūkums ceļu uzturēšanai nepieciešamajam finansējumam jau ir sasniedzis 4,05 miljardus eiro, tāpēc katru gadu būtu nepieciešami 636 miljoni eiro, lai ceļus varētu uzturēt labā un apmierinošā stāvoklī. 

"Līdz šim vēl nav bijis neviens gads, kad šāds finansējums būtu piešķirts, reālā summa ir trīs reizes mazāka," sacīja Lange. 

Innusa uzsvēra, ka šāda iztrūkuma rezultātā nākas izvēlēties prioritātes, un valsts prioritāte ir galvenie valsts ceļi. 

"Akūti trūkst līdzekļu reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem, un šo robu nekādi nevarēs aizpildīt. Budžeta līdzekļu palielinājums autoceļiem ir ļoti akūts arī reģionālās reformas kontekstā," uzsvēra Innusa. 

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzdeva jautājumu, kādēļ valsts ceļi nav iekļauti LVC pamatkapitālā un bilancē, kā tas, piemēram, ir ar "Latvenergo", "Rīgas siltuma" vai "Rīgas ūdens" inženiertīkliem. 

"Pirms daudziem gadiem ceļu kā aktīva vērtība bija 4,8 miljardi eiro, tagad tā ir 1,23 miljardi eiro. Iekļaujot ceļus LVC bilancē, tie uzņēmumam radītu nepārtrauktus zaudējumus, taču tas būtu indikators kaut ko beidzot sākt darīt," sacīja Bērziņš.

Innusa, skaidrojot atšķirību, norādīja, ka jebkurš lietotājs maksā par iepriekš minēto kapitālsabiedrību inženiertīklu lietošanu, savukārt valsts ceļi ir publiski pieejami un lietojami bez maksas. 

"Valsts autoceļi ir valsts pamatlīdzeklis un ir uz valsts vārda uzskaitīti. To iekļaušana LVC pamatkapitālā būtu valsts mantas atsavināšana un nodošana juridiskas personas rīcībā," skaidroja Innusa. 

Viņa gan pieļāva, ka no valsts ceļu juridiskās piederības statusa varētu būt atkarīgs finanšu piesaistes mehānisms, piemēram, juridiskā persona varbūt varētu aizņemties līdzekļus. 

"Nevienā brīdī neesam teikuši, ka ar esošajiem budžeta līdzekļiem varētu būt pietiekami, tāpēc SM gatava diskutēt par dažādiem finansējuma piesaistes veidiem," sacīja Innusa. 

Lange deputātus informēja, ka patlaban 64,1% valsts galveno autoceļu ir labā un ļoti labā stāvoklī, taču ar mazākas nozīmes ceļiem situācija ir sliktāka. Tikai 34,6% reģionālo ceļu un 31,6% vietējo ceļu ir teicamā un labā stāvoklī. 

Savukārt no 963 LVC pārvaldībā esošajiem tiltiem labā stāvoklī ir tikai 28,3% tiltu, bet apmierinošā - 26% tiltu. 

Lange gan piebilda, ka pēdējos gados ceļu stāvoklis ir uzlabojies, un par to liecina arī bedru skaita samazināšanās no 444 tūkstošiem 2014.gadā līdz 284,6 tūkstošiem 2018.gadā. 

LVC vadītājs arī norādīja, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā visus iepriekšējos gadus ceļu uzturēšana un remonts balstījās uz ES finansējumu, nevis uz valsts budžeta līdzekļiem. 

"Nepieciešamā līdzekļu apjoma neatvēlēšanas rezultātā mums ir ļoti liels grants ceļu īpatsvars, daudzi reģionālie un vietējie ceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī," sacīja Lange. 

Viņš informēja, ka Latvijā grants ceļu īpatsvars ir 54%, bet, piemēram, Igaunijā to ir 34%, bet Lietuvā - 32%. 

Finansējums ceļiem Latvijā šogad ir 261,8 miljoni eiro, no tiem 76,5 miljoni eiro ir ES finansējums. 

Lietuvā, kur ceļu kopgarums ir tāds pats kā Latvijā, šogad finansējums ceļiem ir 604 miljoni eiro, no tiem 41 miljons eiro ir ES finansējums. Igaunijā šogad finansējums ir 278 miljoni eiro, no tiem 27,5 miljoni eiro ir ES finansējums.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
6 gadu 1 mēnesis 26 dienu portālā
Bija online 24 martā 19:56
Meklētājs būvniecības nozarē