Swedbank: Interese par mājokļu kredītiem un līzingu pagaidām nav apsīkusi Ziņas

Swedbank: Interese par mājokļu kredītiem un līzingu pagaidām nav apsīkusi

Otrdiena, 31 martā, 2020

 Interese par mājokļu kredītiem un līzingu pagaidām nav apsīkusi, aģentūrai LETA atzina "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Neraugoties uz sarežģījumiem ekonomikā, Latvijas uzņēmumi un privātpersonas turpina interesēties par kredītu saņemšanu un "Swedbank" turpina izsniegt jaunus aizdevumus. Salīdzinot ar situāciju pirms mēneša, klientu interese par finansējumu ir jūtami samazinājusies, tomēr interese par mājokļu kreditēšanu, līzingu un citu finansējumu pagaidām nav apsīkusi," norādīja Krops.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka klienti arvien rūpīgāk izsver dažādus riskus, un arī no savas puses aicina ņemt vērā, ka Covid-19 ierobežošanas līdzekļu ietekmē tiek prognozēta būtiska ietekme uz ekonomiku, kas var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju, gan dažādu aktīvu, tostarp nekustamā īpašuma vērtību.

Krops informēja, ka no privātpersonām dienā tiek saņemti vairāk nekā 250 dažāda veida kredīta pieprasījumu. Iedzīvotāji joprojām turpina pieteikties gan patēriņa, gan mājokļu kredītiem, gan arī līzingam automašīnas iegādei. Taču lielākais pieprasījuma kritums

ir pēc patēriņa kredītiem, kas bieži vien tiek ņemti arī mājokļa remonta vajadzībām.

Viņš norādīja, ka arī uzņēmu vidū interese pēc kredītiem nav pilnībā apsīkusi, un kopumā katru nedēļu tiek pieņemti vairāk nekā 50 pozitīvi lēmumi īstermiņa vai ilgtermiņa pieteikumiem mazajiem uzņēmumiem.

Pēc Kropa minētā, šobrīd lielāka interese ir par aizdevumiem dažādas lauksaimniecības tehnikas iegādei, kur arī ir lielākais pozitīvo lēmumu īpatsvars, taču tāpat klienti interesējas par līzinga iespējām auto iegādei, finansējumam ražošanas attīstībai un citām iecerēm.

Tāpat Krops pavēstīja, ka kredītbrīvdienu pieteikumu skaits tuvojas 2000, kas ir zem 1% robežas no bankas kopējā kredītņēmēju skaita.

Savukārt "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers minēja, ka šobrīd izdarīt jebkādas tālākas prognozes ir pāragri, jo katru dienu tiek saņemti arvien jauni pieteikumi.

"No vienas puses, var sacīt, ka šis īpatsvars pret kopējo portfeli nav pārāk liels, no otras puses - attiecīgais pieteikumu apmērs ir saņemts aptuveni nedēļas laikā. Ap 40% kā iemeslu savai interesei par kredītbrīvdienām ir minējuši būtisku ienākumu samazināšanos, bet apmēram 35% ir rīkojušies preventīvi, jo sagaida potenciālu ienākumu samazināšanos jau ļoti drīzā nākotnē," klāstīja Balcers.

Viņš arī minēja, ka 12% ir norādījuši pēc nepieciešamības samazināt kredīta maksājumus, jo ir zaudējuši darbu. 

"Tajā pašā laikā redzam, ka piesardzīga kreditēšana arvien turpinās - iedzīvotāji noslēdz iesāktos īpašumu iegādes darījumus, piesakās patēriņa kredītiem, kā arī kredītiem mājokļa un auto iegādei. Protams, katrs pieteikums tiek rūpīgi izvērtēts, īpaši jau tagad, kad ir jāņem vērā arī pašreizējā nenoteiktība," pauda Balcers.

Kredītbrīvdienām bankā pieteikušies arī vairāk nekā 400 uzņēmumu.

"Swedbank" Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders norādīja, ka uzņēmēji rūpīgi izvērtē nepieciešamību pieteikties šim risinājumam un daļa pirms pieteikšanās arī konsultējas.

"Ja uzņēmēji jūt, ka vīrusa ierobežošanas situācijas radītās dīkstāves dēļ nespēs veikt maksājumus, un sevišķi tas ir jūtams mazajiem uzņēmējiem, viņi laikus piesakās, un mēs faktiski visiem arī kredītbrīvdienas piešķiram. Iemesls visbiežāk ir strauji sarūkošais pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, robežu slēgšana vai citi ierobežojumi veikt uzņēmējdarbību.Vienlaikus redzam arī uzņēmēju interesi par finansējumu biznesa attīstībai un jo sevišķi - par produktiem, kas atbalsta attālināto tirdzniecību," klāstīja Paiders.

Bankā arī norādīja, lai gan Covid-19 ierobežojošo aktivitāšu kopums un to radītās sekas ietekmē teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu, Latvija šai krīzei ir nesalīdzināmi gatavāka, nekā tas bija pirms globālās finanšu krīzes.

"Salīdzinot ar 2008.gadu, Latvijas ekonomikā burbuļu nav, valsts finanses ir bijušas saprātīgas, privātā sektora parāds - zems, un uzkrājumi - salīdzinoši augsti," uzsvēra bankā. 

Pēc "Swedbank" ekonomistu prognozētā, Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par aptuveni 5,8%, taču, ja izdodas vīrusu ierobežot pāris mēnešu laikā, nākamgad izaugsme strauji atgūsies, tautsaimniecības aktivitātei augot par 5,8%. Pirmskrīzes līmeni ekonomika varētu sasniegt 2021.gada otrajā pusē. Salīdzinājumam - atgūšanās no finanšu krīzes prasīja turpat desmit gadus.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 3 mēneši 23 dienas portālā
Bija online pirms 1 minūtes
Meklētājs būvniecības nozarē