Pirmie soļi pretī zaļākam dzīvesveidam

Videi draudzīga dzīvesveida būtība ir maksimāli efektīva resursu izmantošana jeb dzīvošana tā, lai radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Mūsdienās teju uz katra soļa tiek nodarīts kaitējums videi, un šis solis tiek sperts no cilvēka puses – pieradums pie ērtībām, kā arī ātra un nepārdomāta produktu izmantošana. Turklāt liela daļa cilvēku uzskata, ka viss, kas mums apkārt ir pieejams izmantošanai, ir neierobežotā daudzumā, lai gan tā nebūt nav.

Sevišķi pēdējo desmit gadu laikā ir aktualizējies jautājums par planētai nodarīto kaitējumu, kas nes virkni klimata pārmaiņu un draud ar lielāku risku pieaugumu. Piemēram, līdz ar klimata pārmaiņām ir sagaidāms, ka tuvākā nākotnē būs klimata bēgļu pieaugums, jo iedzīvotāji, kas dzīvo tuvāk ekvatoram, lems par pārcelšanos uz mēreno joslu reģioniem, līdz ar to tas ietekmēs arī mūsu ikdienu.

Pārmaiņas ir neizbēgamas, tomēr visi kopā varam mazināt ietekmi uz mūsu ikdienu, sperot soļus ilgtspējas virzienā. Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti dalās ar dažiem ieteikumiem, kā dzīvot videi draudzīgāk un efektīvāk.

Vairojiet zināšanas

Iegūstiet zināšanas par vides jautājumiem, klimata pārmaiņām un ilgtspēju. Izprototizaicinājumus,arkuriemsaskaras mūsuplanēta,un apzinot veidus,kā rīkoties individuāli, varam veicinātpozitīvaspārmaiņas.

Samaziniet, atkārtoti izmantojiet un pārstrādājiet

Viens Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā rada 480 kg atkritumu. Pirms došanās uz veikalu, rūpīgi apdomājiet pirkumus un izvērtējiet esošos krājumus, lai izvairītos no nevajadzīgiem pirkumiem. Izvairieties no vienreiz lietojamām precēm, piemēram, izmantojiet personīgās kafijas krūzes, kā arī pēc iespējas priekšroku dodiet tādiem produktiem, kuru iepakojums ir no pārstrādājama materiāla, stikla u.c. Tāpat ir svarīgi šķirot atkritumus, kā arī atsevišķus atkritumus nodot pārstrādei, piemēram, tekstila izstrādājumus ievietojiet speciāli tam paredzētos konteineros, nevis izmetiet sadzīves atkritumos.

Izmantojiet enerģiju efektīvi

Mainot ikdienas uzvedību, iespējams samazināt līdz pat 10 % no kopējā elektrības patēriņa. Piemēram, izslēdzot apgaismojumu, kad izejiet no telpas, kā arī izslēdzot un atvienojot elektroierīces, kas atrodas gaidīšanas režīmā, izvēloties energoefektīvas elektroierīces un regulāri veicot tām apkopi.

Lieki neteciniet ūdeni

Izvērtējietsavusūdensizmantošanas paradumus un pārbaudiet santehniku! Piemēram, novērsiet iespējamās sūces, samaziniet dušā pavadīto laiku, kā arī aizgrieziet ūdens jaucējkrānu, kad tīriet zobus. Apsverietiet ispēju uzstādīt ūdens taupīšanas iekārtas, piemēram, dušas klausules ar samazinātu ūdens plūsmu un jaucējkrānus ar aeratoru.

Samaziniet dzīvnieku valsts izcelsmes produktu patēriņu

Dzīvnieku lauksaimniecība ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju veicinātājs. Gaļas un piena produktu patēriņa samazināšana, kā arī veģetārais vai vegānais dzīvesveids spēj pozitīvi ietekmēt vidi. Piemēram, apsveriet iespēju samazināt gaļas patēriņu uzturā un izvēlēties veģetāru maltīti pāris reizes nedēļā. Gaļas ražošanas procesā tiek radīts liels daudzums CO2 un metāna emisiju, tāpat arī nepieciešams liels daudzums ūdens. Liellopu gaļas ražošanas gaitā rodas aptuveni trīsreiz vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, nekā ražojot mājputnu gaļu vai cūkgaļu.

Pārvietojieties ilgtspējīgi

CO2 emisijas, kas rodas pārvietojoties ar automašīnu, veido aptuveni 14% no cilvēku kopējās radītās emisijas. Ja iespējams, izvēlieties ilgtspējīgus pārvietošanās veidus, piemēram, staigājiet, brauciet ar velosipēdu vai izmantojiet sabiedrisko transportu. Ja nepieciešama automašīna, apsveriet risinājumu to koplietot ar vairākiem ceļabiedriem. Tāpat arī izvērtējiet iespēju pārvietoties  ar elektroauto un hibrīdauto – tas būs pozitīvs ieguldījums ilgtermiņā.

Mazāk plastmasas

Pasauli pārpludina plastmasa. Ik gadu tiek saražoti vairāk nekā 400 miljoni tonnu plastmasas, no kuriem puse ir paredzēta izmantošanai tikai vienu reizi.

Lai gan plastmasai ir daudz vērtīgu pielietojumu, tomēr atkarība no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem rada nopietnas sekas vides, sociālajā, ekonomikas un veselības jomā.

Plastmasas atkritumi kļūst par fosilijām un veido rifus okeānos, kļūstot par iezīmi mūsu pašreizējā ģeoloģiskajā ērā, ko dēvē par Antropocēnu (to raksturo milzīgā cilvēka ietekme uz vidi, ekosistēmām). Jaunajai jūras mikrobu dzīvotnei pat dots nosaukums – plastisfēra (no angļu valodas plastisphere).

Iespējams, tieši tāpēc šī gada Pasaules vides diena, kas tiek atzīmēta 5. jūnijā, veltīta tēmai – plastmasas piesārņojuma samazināšana (#BeatPlasticPollution), lai valdības, organizācijas, uzņēmumus un sabiedrību kopumā pievērstu šim jautājumam.

Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā vidēji patērē 280 plastmasas maisiņu, tamdēļ  pēc iespējas samaziniet plastmasas un plastmasas maisiņu patēriņu. Piemēram, dodieties uz veikalu ar auduma maisiņu, kā arī izmantojiet vairākkārt lietojamos iepirkumu maisiņus, ūdens pudeles un pārtikas traukus. Tikpat svarīgi ir rūpēties arī par atkritumu savākšanu, neatstājot atkritumus dabā.

Dalīties nozīmē arī rūpēties

Dalieties savās zināšanās un pieredzē, iedvesmojot citus rīkoties līdzīgi. Mudiniet draugus, ģimeni un līdzcilvēkus uzsākt mazliet zaļāku dzīvesveidu. Atcerieties, ka pāreja uz zaļāku dzīvesveidu ir kā ceļojums, un katrs mazais solis ir vērā ņemams. Pakāpeniski īstenojot šīs izmaiņas, mēs panāksim ilgtspējīgāku nākotni mūsu planētai.

Aicinām ieskatīties arī EsmuEfektivs.lv, lai uzzinātu vēl citus Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu sagatavotos ieteikumus videi draudzīgākai ikdienai!