Februārī uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un būvniecībā turpina pamazām uzlaboties Ziņas

Februārī uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā un būvniecībā turpina pamazām uzlaboties

Ceturtdiena, 2 martā, 2023

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023.gada februārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpinājis uzlaboties, tomēr vēl joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā ierobežojošais faktors - konkurence - sasniedzis augstāko līmeni trīs gadu laikā

2023.gada februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,8, un, salīdzinot ar janvāri, tas samazinājies par 0,1 procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem februārī strauji (par 11,8 procentpunktiem) uzlabojies konfidences rādītājs degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību - 2,6. Savukārt citās mazumtirdzniecības apakšnozarēs uzņēmēju noskaņojums ir nedaudz pesimistiskāks nekā janvārī. Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji attiecīgi - 0,5 un 4,8, automobiļu pārdošanā 3,1, bet to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā - 3,2.

Februārī, tāpat kā mēnesi iepriekš, 24% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 16% kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un arī šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri, nav būtiski mainījies. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmējuši 31% mazumtirgotāju, un tas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā janvārī. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru februārī atzīmējuši 47% uzņēmēju. Pēdējos trīs mēnešus šis rādītājs ik mēnesi pieaug. Februārī, salīdzinot ar janvāri, pieaugums ir bijis īpaši straujš - par 5 procentpunktiem, rādītājam sasniedzot pēdējo trīs gadu augstāko vērtību. Toties par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar janvāri, ir samazinājies to mazumtirgotāju skaits, kuri kā ierobežojošus atzīmē dažādus citus faktorus, piemēram, preču pieejamību, cenu pieaugumu energoresursiem, ģeopolitisko situāciju.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau ceturto mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023.gada februārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie februārī bijuši uzņēmēji datorprogrammēšanā (21,3), apdrošināšanā (21,7) un reklāmas pakalpojumu sniegšanā (20,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji bijuši sauszemes transporta nozarē (- 19,7), ēdināšanā (- 13,7) un izmitināšanā (- 13,6). Kopumā februārī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 11 - negatīvs, bet divās (ūdens transportā, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu) konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

36% pakalpojumu sektora uzņēmēju februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar janvāri, to īpatsvars ir pieaudzis par 2 procentpunktiem, rādītājam sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. 19% uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trūkums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru februārī atzīmējuši 28% pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kad tas bija īpaši augsts, samazinājies par 3 procentpunktiem.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā februārī bija - 10,8, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 13,9 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, kā arī par 2,1 procentpunktu palielinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs februārī, salīdzinot ar janvāri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs - inženierbūvniecībā par 16,4, ēku būvniecībā par 2,9, bet specializētajos būvdarbos par 2,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti februārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 39,6% respondentu) un nepietiekams pieprasījums (38,9% respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādījuši 20,0%, bet materiālu vai iekārtu trūkumu - 6,9% respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 13,5% un 6,3% respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums, darbaspēka izmaksas un nosacījumi iepirkumos). Savukārt 15,6% uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pamazām uzlabojas

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī bija - 6,8. Salīdzinot ar janvāri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 11,1 procentpunktu), pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,9 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 5,8 procentpunktiem), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,5 procentpunktiem), kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām februārī, salīdzinot ar janvāri, 15 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, septiņās - samazinājums, vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru februārī minējuši attiecīgi 43,9% un 14,7% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 13,7% respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 11,8%. Citu faktoru ietekmi norādīja 14,3% uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un Ukrainas kara ietekme). 25,8% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023.gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 95,23, (iepriekšējā mēnesī - 93,5). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā "Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)".

1Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

2Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

3Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000-2021.gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

4Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija "Latvijas Fakti".

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
5 gadu 1 mēnesis 28 dienu portālā
Bija online 28 martā 17:06
Meklētājs būvniecības nozarē