Lasītava: Energoefektivitāte būvniecības plānu kontekstā Būvniecība
Foto: Pixabay.com

Lasītava: Energoefektivitāte būvniecības plānu kontekstā

Pirmdiena, 4 aprīlī, 2022

Šodien neviens vairs nešaubās – dzīvot un strādāt energoefektīvās ēkās ir finansiāli izdevīgāk, komfortablāk un videi draudzīgāk. No savulaik ekskluzīva piedāvājuma energoefektivitāte kļuvusi par standarta nepieciešamību, pašsaprotamu procesu, kas nemitīgi tiek uzlabots, pilnveidots, radot arvien jaunus risinājumus.

 

2016.gadā Latvijā spēkā stājās “Energoefektivitātes likums”, kas skaidri definē, ka energoefektivitāte ir “energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energoresursu patēriņu”. Savukārt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir “tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums”. Vienkāršoti runājot, tiek samazināts attiecīgo energoresursu patēriņš vienlaikus nesamazinot pieejamo komfortu.

 

Līdztekus ēku energoefektivitāte iet roku rokā ar klimata stratēģiju, jo enerģijas patēriņa un piesārņojuma mazināšana iespējama visos ēkas dzīves cikla posmos neatkarīgi no ēkas vecuma un funkcionālā pielietojuma. Tiek prognozēts, ka ar laiku dzīve ēkā, kas nebūs atbilstoša energoefektivitātes kritērijiem, kļūs arvien neizdevīgāka. Šim apgalvojumam pietiek kaut tikai ar vienu argumentu – līdzšinējie dati liecina, ka ēkā ar atbilstoši veiktiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem maksu par apkuri iespējams samazināt līdz 40% un pat vairāk. Pie esošajām energoresursu cenām, kas turpmāk tikai paaugstināsies, šī ir pārliecinoša “zaļā gaisma”.

 

Pirmais solis – renovācija

 

Pirmie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti Latvijā sākās 2003. gadā, pamatojoties uz Vācijā gūto pieredzi. Kopš 2009. gada Latvijā plaši uzsākti daudzdzīvokļu ēku renovācijas projekti, kuru īstenošanai izmantoja Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Kopumā līdz šim renovēts ap 1000 daudzdzīvokļu namu. Līdz šim jaunākā atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās paredz, ka laika posmā no 2016. – 2023. gadam pieejams atbalsts aptuveni 1 700 ēku atjaunošanai ar kopējo summu 166 470 588 EUR. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) 2021. gadā sagatavotajā dokumentā  “Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija” līdz 2050.gadam atjaunot 27 000 daudzdzīvokļu ēku, no kurām 8100 ēku plānots renovēt līdz 2030.gadam.

 

Jāatzīmē, ka par izmaksu efektīvu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu uzskata tādu projektu, kura investīciju atmaksāšanās periods ir līdz 20 gadiem. 20 gadi ir daudzdzīvokļu māju būvkonstrukciju un inženiersistēmu vidējais lietderīgais kalpošanas laiks.

 

Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu attiecināmās izmaksas:

  • būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
  • mājas inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;
  • atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un ūdens sildīšanas avotu iegāde un uzstādīšana;
  • energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu autoruzraudzība un būvuzraudzība;
  • energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projekta vadīšana.

Avots: LR Ekonomikas ministrija

 

Renovācijas vilnis visai Eiropai

 

2020.gada rudenī Eiropas Komisija publicēja Renovācijas viļņa stratēģiju, kā uzlabot ēku energoefektivitāti. Aprēķināts, ka ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40 % no vis ES enerģijas patēriņa, un ēkas rada 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr energoefektīva renovācija tiek veikta tikai 1 % ēku gadā, tālab, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu klimatneitrāla, svarīgi ir rīkoties vēl atbildīgāk un intensīvāk.

 

Šīs stratēģijas mērķis ir nākamajos desmit gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu un sekot, lai renovācijas rezultātā tiktu panākta lielāka energoefektivitāte un resursefektivitāte. Tādējādi uzlabosies dzīves kvalitāte tiem, kas šajās ēkās dzīvo un kas tās izmanto, samazināsies Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisija, tiks sekmēta digitalizācija un uzlabota materiālu atkārtota izmantošana un reciklēšana. Līdz 2030. gadam visā ES varētu tikt renovētas 35 miljoni ēku un radītas līdz 160 000 jaunu zaļo darbvietu būvniecības nozarē.

 

Jaunbūves ar nulles enerģiju

 

Attiecībā par jaunbūvēm – gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā – kopš 2021. gada 1. janvāra Latvijā visām jaunbūvējamām ēkām jāatbilst “gandrīz nulles enerģijas” ēkas definīcijai. Tās ir paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas, kuru energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas. Tas nozīmē, ka ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei un nepārsniedz 40 kWh/m² gadā, bet kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh/m² gadā.

 

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. – 2027. gadam (NAP2027) ekspluatācijā plānots pieņemt līdz 7000 dzīvokļu (t.sk. viena dzīvokļa mājas) 2024. gadā un līdz 10 000 dzīvokļu 2027. gadā. Tas nozīmētu vēl straujāku gandrīz nulles enerģijas jaunbūvju celtniecību, kas būtiski papildinātu esošo dzīvojamo fondu ar mūsdienīgiem, energoefektīviem mājokļiem. 

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
4 gadi 7 mēnešu 24 dienas portālā
Bija online 24 septembrī 13:22
Meklētājs būvniecības nozarē