На русском
No mīnusa uz plusu
Otrdiena, 14 aprīlī, 2020
Raksts tika sagatavots pirms karantīna saistībā ar vīrusu Covid-19 Latvijā.
Pirmo reizi ārvalstu investoru uzturēšanās atļauju (UA) Latvijā pagājušajā gadā saņēma 84 nekustamo īpašumu pircēji. Tas ir par 8 vairāk nekā 2018.gadā. Latvijas Imigrācijas likumā noteiktais, kas attiecas uz UA izsniegšanu Latvijas nekustamo īpašumu pircējiem, turpina piesaistīt galvenokārt Krievijas pilsoņus.
2015.gads ir bijis pirmais gads, kad Latvijā visu gadu darbojās jaunie ienākumu gūšanas noteikumi saistībā ar UA, nerezidentiem iegādājoties nekustamos īpašumus. Tikai kopējā tā gada “zelta vīzu” statistika neatspoguļoja objektīvo darījumu skaitu šajā segmentā. Jo vienlaikus UA turpināja saņemt arī tie ārzemnieki, kuri bija paspējuši reģistrēt Latvijas nekustamā īpašuma pirkumu līdz 2014.gada 1.septembrim – tas ir, atbilstoši iepriekšējiem un krietni “lētākajiem” noteikumiem. 2015.gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments pirmo reizi izsniedza UA 386 ārvalstniekiem - investoriem – Latvijas nekustamo īpašumu īpašniekiem. Reizē ar viņiem analoģisku uzturēšanās atļauju mūsu valstī saņēma arī 759 viņu ģimenes locekļi.
Kopš 2014.gada 1.janvāra spēkā esošā imigrācijas likuma redakcija ļauj nerezidentiem pretendēt uz piecu gadu uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, pērkot nekustamo īpašumu, kas nav lētāks par 250 000 eiro. Vairāki papildu nosacījumi, piemēram, maksājumu par pirkumu veic, pārskaitot bezskaidru naudu, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība atbilst noteiktajam līmenim, valsts nodeva atbilst 5% apmēram no nekustamā īpašuma vērtības…Nākamajos trijos gados to nerezidentu skaits, kuri iegādājās nekustamo īpašumu un pirmo reizi noformēja Latvijas UA, samazinājās. 2016.gadā par šādas “zelta vīzas” īpašniekiem (neieskaitot ģimenes locekļus) kļuva 136 Latvijas dzīvojamo un komerciālo īpašumu pircēji, 2017.gadā – 88, 2018.gadā – 76. Un tikai 2019. gada beigās šī dinamika bija mainījusies. Kaut gan starpība nav tik pārlieku ievērojama. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati: pagājušajā gadā savu pirmo UA, iegādājoties Latvijas nekustamo īpašumu, ir ieguvuši 11 pasaules valstu 84 investori. Atbilstoši likumam viņiem pievienojās arī 215 viņu tuvinieki – laulātie un nepilngadīgie bērni.
Visbiežāk PMLP statistikā minēti Krievijas pilsoņi: viņi pagājušajā gadā ir iegādājušies 58 Latvijas nekustamā īpašuma vienības (runa ir tikai par nerezidentiem, kuri pieprasīja un saņēma UA). Klāt ir jāpieskaita vēl 135 viņu ģimenes locekļi. Seši Latvijas dzīvojamo un komerciālo īpašumu un jauno UA īpašnieki ir no Baltkrievijas (kopā ar investoriem “zelta vīzu” noformēja arī 10 viņu ģimeņu locekļi), 5 – no Kazahstānas (un 13 viņu ģimeņu locekļi), 3 – no Ķīnas (un 16 viņu ģimeņu locekļi)), 3 no Ukrainas (un 10 viņu ģimeņu locekļi), 2 – no Turcijas (un 4 viņu ģimeņu locekļi), un 2 no Uzbekistānas (3 viņu ģimeņu locekļi). Vēl 4 valstu pārstāvji ir noformējuši pa vienam darījumam katrs.
Ir jāatzīmē, ka nerezidentiem Latvijas nekustamo īpašumu pirkšana ir bijusi un ir vispopulārākais UA saņemšanas veids. Tomēr pagājušajā gadā diezgan bieži tika izmantots imigrācijas likuma pants, kas ļauj pieprasīt “zelta vīzu”, ieguldot investīcijas kompāniju kapitālā. To izvēlējās 64 investori un 147 viņu ģimeņu locekļi. Pamatā tie bija vjetnamieši – 44 (un 121 viņu ģimeņu loceklis). Šķiet, ka šīs Dienvidaustrumāzijas valsts pārstāvji, izmantojot Latvijas privāto kompāniju centienus vai arī likumdošanas „robus”, ir spējuši atrast pievilcīgu veidu, kā saņemt Latvijas UA atbilstoši likuma pantam, kas saistīts ar kapitāla ieguldīšanu Latvijas kompānijās. Kā salīdzinājumu var minēt to, ka tikai viens Vjetnamas pārstāvis, lai saņemtu UA, ir iegādājies Latvijas nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valdībā iesniegto izziņu, laika posmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam Latvijas investīciju programmas ietvaros tika izsniegtas aptuveni 18 000 UA. 177 gadījumos investīciju pretendentiem tika atteikta UA saņemšana, vēl 1 633 gadījumos tās tika anulētas. Investīciju programmas ietvaros kopējais ieguldītais investīciju apmērs bija 1,5 miljardi eiro. No tiem 82,9% jeb 1,25 miljardi eiro tika novirzīti Latvijas nekustamā īpašuma iegādei. 85% no visiem nerezidentiem, kuri atbilstoši investīciju programmas nosacījumiem saņēmuši UA , ir bijušās PSRS teritorijā esošo valstu pilsoņi.PMLP statistika liecina, ka tikai trīs investori (divi no tiem – Krievijas pārstāvji) ir saņēmuši “zelta vīzu”, nopērkot Latvijas 5 gadu valsts obligācijas. Banku subordinētajā kapitālā pagājušajā gadā vispār nav ieguldījis neviens. Šis apstāklis nav pārsteigums, redzot pēdējo gadu satricinājumus, kas bijuši Latvijas banku nerezidenta segmentā.
Laika posmā, kamēr darbojas UA piešķiršanas kārtība, tas ir, kopš 2010.gada 1.jūlija, nerezidenti, kuri ir gribējuši saņemt šādu vīzu, ir iegādājušies gandrīz 7 000 Latvijas nekustamā īpašuma vienību. Līdz 2019.gada beigām no kopējā investoru skaita spēkā esoša Latvijas ID karte bija 3 345 personām (neieskaitot investoru ģimeņu locekļus). Tas nozīmē, ka tās noteikti ir Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieces, tās nav sākušas šo īpašumu pārdošanas procesu, tādējādi negatīvi ietekmējot tirgu. Dati par valstīm, kurās ir vislielākais Latvijas UA saņēmēju skaits un kurām vienlaikus pieder nekustamais īpašums: 2 380 investori – Krievijas pilsoņi, 279 – Ķīnas pilsoņi, 186 – Ukrainas pilsoņi, 114 – Kazahstānas pilsoņi, 85 – Uzbekistānas pilsoņi, 71 – Baltkrievijas pilsoņi, 56 – Azerbaidžānas pilsoņi, 23 – Izraēlas pilsoņi…
2019. gadā UA Latvijā, iegādājoties nekustamo īpašumu, pieprasīja (visi gan nav paspējuši saņemt) – 100 personas. 52 gadījumos iegādātais nekustamais īpašums atrodas Rīgā, 39 – Jūrmalā, 3 – gan Babītes, gan Mārupes novadā, 2 – Saulkrastu novadā, 1 – Pārgaujas novadā. Kopējā investoru nopirktā nekustamā īpašuma vērtība ir 30,134 miljoni eiro. 1 000 000 eiro (Jūrmala), 640 000 (Rīga), 535 000 (Jūrmala), 517 015 (Rīga) un 471 755 (Jūrmala) ir visdārgāko īpašumu saraksts, kuru īpašnieki pagājušajā gadā pirmo reizi pieprasīja Latvijas UA. Bet ne visi minētie objekti tika iegādāti 2019. gadā.
