На русском
Iznācis žurnāls “Būvinženieris”, Nr.51, 2016. gada augusts
Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” jau sesto gadu notika ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā. To organizēja Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”.
Energoefektīvā ēka nav tikai jauni logi, jauns jumts, jaunas ventilācijas un apkures sistēmas. Energoefektivitāte ir atbildīgs dzīvesveids. Lasiet par laureātiem! Žurnāla “Būvinženieris” turpmākajos numuros plānots aplūkot vietējo būvmateriālu ražotāju pienesumu kopējam būvmateriālu tirgum dažādās produktu grupās. Kā pirmo izvēlējāmies būvķīmijas jomu, kur ražotāji lielākoties fokusējas uz divām mērķgrupām: betona industriju un koksnes aizsardzību. Patents apliecina autora ekskluzīvās tiesības un prioritāti izmantot izgudrojumu, lietderīgo modeli vai dizainparaugu.
Tas nodrošina iespēju saņemt atlīdzību par intelektuālo darbu un veicina ilgtspējīgas pasaules veidošanos. Lai arī Latvijā patentu ceļš līdz ražošanai ir garš, daži tomēr izlaužas.
Ilgtspēja, kas ietver videi un cilvēkam draudzīgu produktu un tehnoloģiju ieviešanu būvniecībā, ir viena no šā brīža Eiropas prioritātēm. Arī Latvijas zinātnieki un būvmateriālu ražotāji veiksmīgi piedalās šajā procesā, un, pateicoties viņu pūlēm, no vietējās izejvielas tapis videi draudzīgs būvmateriāls “ALINA”. Restaurācija ir māksla rast kompromisu starp kultūras mantojumu un tā funkcionalitāti.
Par svarīgāko restaurācijas procesā saruna ar vienu no ievērojamākajiem mākslinieciskās restaurācijas ekspertiem Latvijā – Valdi Uzariņu. Iespaidīgas naudas summas no Eiropas Savienības budžeta tiek sadalītas dažādos fondos, un daļa nonāk arī Latvijas uzņēmumu rīcībā.
Viena no iestādēm, kas apsaimnieko šo naudu, ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).
Šo transportlīdzekļu «dzīve» ir atkarīga no elektrības pieslēguma, tāpēc, prognozējot elektromobiļu skaita pieaugumu, līdz 2021. gada janvārim plānots pabeigt Latvijas nacionālā uzlādes tīkla izveidi, uzstādot ātrās uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem, nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros un uz tos savienojošiem reģionālajiem ceļiem.
Patlaban ap 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, kas lielākoties celtas laikā no 1960. līdz 1990. gadam.
To kopējā platība ir aptuveni 54,5 miljoni kvadrātmetru jeb ap 38,6 tūkstošiem ēku.
Aprēķināts, ka daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai un saglabāšanai Latvijā tuvākajā nākotnē būs nepieciešami seši līdz astoņi miljardi eiro. Jo ilgāk tiks nogaidīts, jo vairāk māju būs jānojauc, bet cilvēkiem vajadzēs jaunas mājvietas.
Šā gada 3. martā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kura galvenais mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu gan valsts sektorā, gan uzņēmumos. Likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem un lielajiem patērētājiem (komersanti, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā pārsniedz 500 MWh) reizi četros gados jāveic uzņēmuma energoaudits vai jāievieš energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 50001:2012 standartam. Ņemot vērā, ka gan energoauditi, gan energopārvaldības sistēma Latvijas uzņēmumos ir jaunums, būtiski saprast, kurš no abiem energoefektivitātes paaugstināšanas mehānismiem būtu piemērots konkrētam komersantam.
Par to pārliecināts namdaris un dizaineris Jēkabs Dimiters. Viņš uzbūvējis māju, darbojotiestikai pēc sentēvu Kaut arī arvien vairāk betona būvju iekļūst arhitektūras pieminekļu sarakstos, nekādu universālu to atjaunošanas vadlīniju nav.
Rihards Ģederts pieteicās Baltijas-Amerikas Brīvības fonda (BAFF) izsludinātajā konkursā uz profesionālās prakses programmu augstskolu studentiem un absolventiem, kas paredz došanos uz ASV un praktizēšanos Amerikas lielākajos uzņēmumos. Viņš ieradās Ņujorkā - šajā nekustamo īpašumu mekā un uzsāk gadu ilgu profesionālo prakses programmu uzņēmumā “Elegran Real Estate & Development”.
Zāliena izveidošanu pasaulē arvien biežāk uztic profesionāļiem. Tāpat kā dārzkopji izmanto fermās izaudzētus dēstus, zālienu ierīkotāji izmanto pusfabrikātus – lauku fermās dabiskos apstākļos izaudzētus paklājzālienus.
