Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā Ziņas

Diskutē par iespēju arhitekta Sīļa AB dambim izstrādāto koncertzāles projektu realizēt Andrejsalā

Svētdiena, 30 jūnijā, 2019

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

 

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Šodien Sadarbības padomes sēdē politiķiem tika piedāvātas trīs iespējamas Nacionālās akustiskās koncertzāles atrašanās vietas alternatīvas - AB dambis, Andrejsala un Kongresu nams. Melbārde norādīja, ka šī bija pirmā lielā saruna par koncertzāli, un diskusija joprojām ir atvērta.

Pēc bijušās ministres paustā, Sadarbības padomes sēdē politiķi pauda atbalstu tam, ka valdībai jāturpina strādāt pie koncertzāles projekta realizācijas. Melbārde norādīja, ka vienošanās par vietu netika panākta, un neviena no vietām nav tikusi arī pilnībā noraidīta.

Bijusī ministre norādīja, ka koncertzāles izmaksas varētu būt apmēram 4000 eiro kvadrātmetrā, tādējādi jebkura projekta gadījumā kopumā akustiskā koncertzāle Latvijai varētu izmaksāt no 70 līdz 90 miljoniem eiro.

Pēc diskusijas dalībnieku paustā varēja secināt, ka joprojām lielāko atbalstu gūst Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība uz AB dambja. Arī Kultūras ministrijas (KM) arhitektūras eksperts Jānis Dripe norādīja, ka ministrijas prioritāte patlaban ir AB dambis.

Arī Rīgas pašvaldība patlaban sliecas atbalstīt koncertzāles būvniecību uz AB dambja, turklāt Rīgas mēra amata pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) šodien politiķus aicinājis kā vienu no variantiem, kur būvēt koncertzāli, neapsvērt Rīgas Kongresu namu.

Burovs sacīja, ka Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība Kongresu nama vietā juridisko, organizatorisko un tehnisko iemeslu dēļ neesot reālistisks projekts. Rīgas mēra pienākumu izpildītājs uzskata, ka arī šīs ēkas atsavināšana no Rīgas pašvaldības nebūtu iespējama, jo tādā gadījumā būtu jāpierāda, ka citi varianti nav iespējami, kaut jau tagad redzams, ka šādi varianti pastāv.

Vēl Burovs uzskata, ka Kongresu nama vietā platība ir pārāk maza iecerētā projekta realizācijai, kā rezultātā būtu nepieciešams parkā izcirst kokus, lai paplašinātu teritoriju. Rīgas dome nākamā gada sākumā iecerējusi arī sākt Kongresu nama ēkas renovāciju, piebilda Burovs.

Viņš aicināja politiķus tagad domāt par finansējuma avotiem, piebilstot, ka ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu šis projekts gan nevar rēķināties.

Melbārde sacīja, ka patlaban pastāv dažādas finansēšanas stratēģijas. Viena no tām ir publiskā un privātā partnerība, kurā partneris iegūs iespēju būvēt koncertzāli, pēc tam ilgākā laika posmā atgūstot ieguldīto finansējumu, proti, šajā gadījumā privātais partneris būs gan projekta attīstītājas, gan finansējuma aizdevējs.

Vēl Melbārde norādīja, ka pastāv iespēja, ka projekts tiks finansēts no valsts budžeta. Bijusī ministre norādīja, ka pastāv dažādi veidi, kā varētu nodrošināt valsts budžetu ar papildu ienākumiem koncertzāles būvniecībai, piemēram, piemērot 12% pievienotās vērtības nodokli kultūras pasākumiem vai ieviest tā saukto «spilvena nodokli» par tūristu nakšņošanu pilsētā.

Kultūras ministra amata kandidāts Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka viņš par labāko uzskata publiskās un privātās partnerības stratēģiju.

Puntulis izteica gandarījumu, ka politiķi neatkāpās no idejas par koncertzāles būvniecību, kā arī norādīja, ka turpmāk plānots jau konkrētāks darbs koalīcijas partiju Sadarbības sanāksmē, un priekšplānā tagad būtu jāizvirza jautājums par finansējuma avotiem.

Diskusijas pārstāvji pagaidām neminēja, kad jautājums par koncertzāles būvniecību varētu nonākt valdības dienaskārtībā.

Kā ziņots, par nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri tiek diskutēts kopš 2004.gada. Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā.

Šā gada 27.martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

Tāpat vēstīts, ka pašreizējais īpašnieks paudis vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai.

Attīstības projekta «Riga Port City» pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks «iztaisnota» Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 3 mēneši 22 dienas portālā
Bija online 5 stundas pirms
Meklētājs būvniecības nozarē