Aizņēmumi Valsts kasē ir izsmelti Ziņas

Aizņēmumi Valsts kasē ir izsmelti

Trešdiena, 19 jūnijā, 2019

Pašvaldību aizņemšanās limita sasniegšana Valsts kasē jau šā gada aprīlī apdraud Eiropas Savienības fondu apguvi un var būtiski ietekmēt ekonomisko situāciju reģionos – uz šādu izveidojušos problēmu norādījuši gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvji. Tāpat pastāvot risks, ka, nesasniedzot projektu rezultātus pilnā apjomā, var nākties ES fondu finansējumu atmaksāt, bažas pauž atsevišķās pašvaldībās. Kāda ir situācija Pierīgas pašvaldībās? Vai arī šajos novados ir apdraudēta projektu īstenošana?

Aptaujājot Pierīgas novadu vietvaras, "Rīgas Apriņķa Avīze" noskaidroja, ka situācija ir neplānota un sarežģīta un daudzās pašvaldībās ir kavēta būtisku projektu īstenošana. Šobrīd situācija vēl nav kritiska, jo esot cerība sagaidīt rindu aizņēmumiem Valsts kasē, lai varētu iesāktos un iecerētos projektus pabeigt, taču, nesaņemot finansējumu, novadu attīstība var tikt apdraudēta.

Jūrmalā apdraudēti seši projekti

Jūrmala ir to pašvaldību skaitā, kuras gaida rindā uz aizņēmumiem. Likumā "Par valsts budžetu 2019. gadam" noteiktais limits ir izsmelts, aizņēmuma līdzekļu pieejamība ir ierobežota, kā rezultātā pašvaldībai ir apgrūtināta ES projektu īstenošana.

Jūrmalas pašvaldība jau šobrīd ir gatava sākt īstenot šādus sešus projektus: Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana un telpu atjaunošana; Ķemeru ūdenstorņa pārbūve un restaurācija; ceļu infrastruktūras atjaunošana un autostāvvietas izbūve Ķemeros; Jūrmalas Sporta skolas peldbaseina ēkas pārbūve un energoefektivitātes paaugstināšana; Jūrmalas ūdenstūrisma infrastruktūras attīstība atbilstoši pilsētas ekonomiskajai specializācijai; Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros. Taču aizņēmumi nav piešķirti un nav zināms, kad tos piešķirs un kad varēs uzsākt būvdarbus.

Jūrmalas pilsētas dome izskata iespēju daļu no projektiem uzsākt realizēt ar budžeta līdzekļu palīdzību, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka tikai par budžeta līdzekļiem visus ieplānotos projektus īstenot nevarēs. Uz 20. jūnija domes sēdi tiks virzīti lēmumprojekti šādu projektu īstenošanai par pašvaldības budžeta līdzekļiem: Ķemeru ūdenstorņa pārbūve; ceļu infrastruktūras atjaunošana un autostāvvietas izbūve Ķemeros; Jūrmalas Sporta skolas peldbaseinu ēkas pārbūve un energoefektivitātes paaugstināšana; Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros;

Lai īstenotu projektu Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un telpu atjaunošanai, pašvaldība gaidīs, kad tiks piešķirti līdzekļi no Valsts kases, daļēji paredzot līdzekļus arī no pašvaldības budžeta neattiecināmo izmaksu segšanai. Savukārt projekta "Jūrmalas ūdenstūrisma pakalpojumu infrastruktūras attīstība atbilstoši pilsētas ekonomiskajai specializācijai" īstenošanai tikšot gaidīta līdzekļu piešķiršana no Valsts kases.

Ādažos meklēs alternatīvas

Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis skaidro, ka ir vairāki tehniskie projekti, kuru īstenošana neesot iespējama valsts atvēlēto finanšu līdzekļu apjoma un to aizņemšanās ierobežojumu dēļ. No vienas puses, esot saprotama ministrijas vēlme ar esošo regulējumu likt pašvaldībām rūpīgi izvērtēt savu projektu svarīgumu novada labā. No otras puses, pašvaldību maciņi esot gaužām plāni, lai no tiem varētu izvilkt un likt lietā diezgan lielu sava līdzfinansējuma daļu, lai arī vairākums projektu ir patiesi svarīgi, it īpaši izglītības un satiksmes infrastruktūras uzlabošanai.

"Ādažu novada domei ir pavisam nelielas manevru iespējas rīcībai šādā situācijā. Pirmkārt, nāksies apturēt jaunu projektu sagatavošanu un tam paredzēto naudu novirzīt svarīgāko projektu līdzfinansēšanai, cerot, ka rinda Finanšu ministrijā uz aizņēmumu izņemšanu būs pavirzījusies uz priekšu. Otrkārt, meklēt citas alternatīvas. Ādažu gadījumā tā ir iespēja konstruktīvai sadarbībai un finansējuma piesaistei no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, vismaz jautājumos par Ādažu poligonam piegulošā ceļu tīkla atjaunošanu un kanalizācijas notekūdeņu uzņemšanas jaudas palielināšanu," uzsver Guntis Porietis.

Ropažos atliks Centra ielas pārbūvi

Bez iespējas aizņemties naudu Valsts kasē Ropažu novada iedzīvotājiem svarīgu projektu nāksies atlikt, teic pašvaldības izpilddirektore Signe Grūbe: "Pēc valsts budžeta apstiprināšanas 2019. gada aprīlī Ropažu novada pašvaldība iesniedza aizņēmuma pieprasījumu, lai īstenotu Centra ielas Ropažos pārbūvi. Pašvaldība pieprasījumu rindā ir reģistrēta ar 40. kārtas numuru. Ir skaidrs, ka projekta aizkavēšanās aizkavē arī citu plānoto infrastruktūras objektu sakārtošanu, kas attiecīgi bija ieplānoti 2020. gadā. Centra ielas pārbūve pašvaldībai ir prioritārs investīciju projekts. Ūdensvadu tīklu tehniskais stāvoklis ir slikts, notiek bieži ūdensvadu plīsumi, kas savukārt rada zaudējumus pašvaldībai un tās iedzīvotājiem."

Tomēr pēdējā informācija, kas saņemta no Finanšu ministrijas, liecinot, ka šim investīciju projektam, līdzīgi kā daudziem citiem Latvijā, 2019. gadā netiks piešķirts Valsts kases aizdevums, tāpēc pašvaldība esot uzsākusi sarunas ar iepirkuma uzvarētāju SIA "Binders" par piedāvājuma termiņa iespējamu pagarinājumu, lai Centra ielas rekonstrukcijas darbus varētu veikt 2020. gadā, situāciju raksturo Signe Grūbe.

Rindā gaida Stopiņi, Olaine, Ķekava, Sigulda

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne skaidro, ka aizņēmumu neiespējamība ietekmēs plānotos ceļu rekonstrukcijas darbus, kā arī Ulbrokas vidusskolas piebūves celtniecību, Stopiņu ambulances ēkas Ulbrokā piebūves celtniecību un plānoto Stopiņu pamatskolas ēdnīcas un sporta zāles būvniecību. Līdzīga situācija ir arī Ķekavā un Olainē. Olainē var tikt kavēti vairāki ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kā arī vairāki infrastruktūras projekti.

Ķekavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Vītoliņa "Rīgas Apriņķa Avīzei" atklāja, ka arī Ķekavas novada pašvaldība gaida garajā rindā uz aizņēmuma saņemšanu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ķekavas novads esot iesniedzis Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu "Ķekavas vidusskolas un Baložu vidusskolas mācību vides uzlabošana".

Siguldas novadā situācija, kad nav iespēju ņemt aizņēmumu Valsts kasē, apgrūtinot divu 2018. gadā uzsāktu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, kuri ir nozīmīgi Siguldas novada iedzīvotajiem, proti, Siguldas Jaunās pils pārbūvi un restaurāciju un Siguldas Valsts ģimnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbūvi un materiāltehniskās bāzes modernizāciju, situāciju Siguldā raksturo sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Antone.

Finanšu ministrija maina spēles noteikumus

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), komentējot situāciju, atzīst, ka novadu šī situācija ietekmē būtiski: "Valdība un attiecīgi Finanšu ministrija nolēma vienā gadā vairākas reizes mainīt spēles noteikumus, maldinot pašvaldības, – pieņemot 2019. gada budžetu, bija nosacījums, ka projektu ar ES fondu atbalstu īstenošanai varēs aizņemties naudu. Kad kredītlimits Valsts kasē tika izsmelts trijās dienās, Finanšu ministrija paziņoja ka ES projektu īstenošanai varēs aizņemties ne vairāk kā attiecināmās izmaksas. Taču faktiski visās pašvaldības projektu izmaksas ir augstākas nekā tikai attiecināmās izmaksas."

Piemēram, Carnikavas novada gadījumā izglītības iestāžu attīstības projektam no ES fondiem esot piesaistīti 1,2 miljoni eiro attiecināmās izmaksas. Tā esot niecīga summa šādam projektam, jo ir nepieciešams aizņēmums arī uz neattiecināmajām izmaksām, skaidro D. Mieriņa. Carnikavas novadā esot apdraudēta arī kultūras objektu būvniecība – estrāde Carnikavas parkā un promenāde pa dambi uz Novadpētniecības centru.

"Jau esam atteikušies no investīciju programmas ceļiem. Carnikavas novadā šogad investēsim ceļu infrastruktūrā tikai to nelielo finansējuma daļu, kas bija paredzēta no mūsu pašvaldības budžeta, bet nākamgad pat neplānosim," rezumē Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
1 gads 10 mēnešu 3 dienas portālā
Bija online 05 decembrī 15:20
Meklētājs būvniecības nozarē