Vienojas par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu Ziņas

Vienojas par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu

Piektdiena, 29 jūnijā, 2018

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers kopā ar valstu un valdību vadītājiem no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas šodien vienojās par politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu līdz 2025.gadam, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Ceturtdien Briselē notika īpaša ceremonija, kurā Junkers, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu.

Kučinskis uzskata, ka svarīgi ir atrast tādu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu modeli, lai tiktu veicināta Latvijas un Baltijas valstu energoneatkarība, vienlaikus neradot lielu izmaksu slogu patērētājiem, par valdības vadītāja viedokli aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK).

Parakstītais dokuments jeb politiskā ceļa karte paredz veikt papildus analīzi līdz šā gada augusta beigām, lai līdz septembra vidum var tikt sākta formālā projekta īstenošanas procedūra, pavēstīja VK.

Junkers norādīja, ka kopš viņa pilnvaru termiņa sākuma EK ir paudusi apņēmību Baltijas valstu tīklus pilnībā integrēt ar pārējo Eiropas valstu elektrotīkliem.

"Tas ir mūsu pienākums, un tas ir vajadzīgs kā Baltijas valstīm, tā visai Eiropas Savienībai (ES). Mēs esam centušies panākt konsensu, ko atspoguļo šodien parakstītais dokuments. Šajā ceļvedī esam apņēmušies līdz 2025.gadam panākt pilnīgu sinhronizāciju. Saskaņotas darbības noved pie sekmīga rezultāta. Šajā projektā esam apņēmušies kopīgi un saskaņoti sasniegt kopīgu mērķi. Ar pacietību, smagu darbu un kompromisiem mums ir izdevies Eiropas mērogā rast risinājumus, kas balstīti solidaritātē un kas palīdz stiprināt ES," uzsvēra EK vadītājs.

Valstu vai valdību vadītāji izteica pateicību par sagatavošanās darbu raito virzību visiem iesaistītajiem, proti, attiecīgo valstu enerģētikas ministriem un EK priekšsēdētāja vietniekam enerģētikas savienības jautājumos Marošam Šefčovičam un klimata politikas un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem. Valstu un valdību vadītāji arī atkārtoti norādīja, ka projekta sekmīgā īstenošanā ārkārtīgi liela nozīme būs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumam.

Parakstītais politiskais ceļvedis sagatavo augsni praktiskajai īstenošanai, nosakot skaidru darbību īstenošanas grafiku. Pirmā darbība ir elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) procedūras uzsākšana šā gada septembrī, kas ir pirmais tehniskais solis Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā. Šis projekts uzskatāms par vienu no svarīgākajiem un simboliskākajiem enerģētikas savienības projektiem, kā arī par taustāmu solidaritātes izpausmi enerģētiskās drošības jomā. Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā. Tas būs svarīgs ieguldījums Eiropas Savienības vienotībā un enerģētiskajā drošībā.

Apstiprinātajā politiskajā ceļvedī ir aprakstīta īstenošanas gaita un konkrēti izklāstīts, kādā veidā Baltijas valstu elektrosistēmas līdz 2025.gadam plānots sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas tīklu. Ceļvedis paredz, ka pēc tam, kad 2018.gada septembrī no augsta līmeņa grupas Baltijas enerģijas tirgus integrācijas plāna jautājumos tiks saņemta zaļā gaisma, Polijas un Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sāks oficiālu procedūru, ko pārraudzīs elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls.

Pateicoties nesen izveidotajām elektrolīnijām, Baltijas valstu reģions, kas agrāk bija enerģētiski izolēta teritorija, patlaban ir savienots ar Poliju, Zviedriju un Somiju. Šos projektus bija iespējams realizēt ar ES atbalstu. Vēsturisku iemeslu dēļ Baltijas valstu elektrotīkls joprojām darbojas sinhronizēti ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām.

Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizācija ar šo valstu elektrosistēmām un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir ļoti nozīmīga enerģētikas savienības politiskā prioritāte. Attiecīgo tīkla elementu nostiprināšanas projekti ir iekļauti trešajā kopīgu interešu projektu sarakstā, ko EK pieņēma 2017.gada 23.novembrī. Šo projektu uzdevums ir palīdzēt ES īstenot tās klimata un enerģētikas politikas mērķus - cenas ziņā pieejama, droša un ilgtspējīga enerģija ikvienam iedzīvotājam. Projektu sarakstā iekļautie projekti ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta.

EK ir apņēmības pilna sekmēt stingru virzību uz sinhronizāciju un atbalstīt Baltijas valstis šajā uzdevumā, un šajā nolūkā tā palīdzēs īstenot stratēģiskus energoinfrastruktūras projektus un risinās dažādus jautājumus, kas aktuāli Baltijas jūras reģiona enerģētiskās izolētības izbeigšanas sakarā. Šo mērķi EK ir atkārtoti apliecinājusi savā 2017.gada 23.novembra paziņojumā par Eiropas energotīklu nostiprināšanu.

Avots: LETA
Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 2 mēneši 2 dienas portālā
Bija online 9 stundas pirms
Meklētājs būvniecības nozarē