Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas paviljons būs orientēts uz sabiedrību

Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas paviljons "100 gadi kopā un atsevišķi" būs orientēts uz sabiedrību, aptverot plašu sociālo slāni, preses brokastīs pauda Kultūras ministrijas (KM) Investīciju un projektu nodaļas eksperts Jānis Dripe.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekspozīcijas projekts izturējis samērā smagu konkursa atlasi. "Autori piedāvā aplūkot 100 gadu periodu, un tieši Latvijas valsts simtgadē tas šķita svarīgi. Projekts sevī ietver arī plašu sociālo slāni, tas ir uz sabiedrību orientēts, kā arī darbam ir analītisks raksturs," sacīja Dripe, norādot, ka līdzās izstādei tiks izdotas publikācijas un norisināsies dažādas diskusijas.

Līdz ar izstādes atklāšanu tiks izdota grāmata "Together and apart" ar visiem projekta pielikumiem un izpētes materiāliem, tostarp esejām fotogrāfijām, ilustrācijām utt. Latvijā šo grāmatu ar nosaukumu "Daudzdzīvokļu nams: kopā un atsevišķi" plānots izdot šī gada rudenī.

Pēc Dripes teiktā, dalība šī gada biennālē valstij izmaksās aptuveni 100 000 eiro. Šajā summā iekļauta pati ekspozīcijas izveidošana, kā arī biennāles telpu īre laika periodam no 25.maija līdz 25.novembrim, transporta izmaksas, maketi un citas lietas.

Izstādes scenogrāfe Anda Skrējāne skaidroja, ka tā sastāvēs no četriem tematiskiem blokiem - "Distance", "Promise", "Warmth" un "Self". Pirmā daļa tiks veltīta dzīvokļu ietekmei uz indivīdu dzīves telpas samazināšanos. "Promise" jeb "Solījums" aplūkos daudzdzīvokļu namus kā politisku un ekonomisku projektu. "Warmth" jeb "Siltums" atklās saiknes starp enerģijas patēriņu un ģeopolitiskajiem notikumiem, savukārt "Self" jeb "Pats" pievērsīsies personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām - īpašuma tiesību izmantošanas rezultātā sākotnēji īres namu iecerētais kopīgums tiek padarīts trauslāks.

"Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan pašas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa," pauda izstādes līdzautors, athitekts Matīss Groskaufmanis.

Kā ziņots, Venēcijas biennāles 16.starptautiskajā arhitektūras izstādē, kas norisināsies no 2018.gada 26.maija līdz 2018.gada 25.novembrim, Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar koncepciju "100 gadi kopā un atsevišķi", kas guvusi uzvaru Latvijas Kultūras ministrijas izsludinātajā metu konkursā.

Izceļot ideoloģiskus pagrieziena punktus pēdējā simtgadē, ekspozīcija atainos to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un procesi ir iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.

Darba grupā strādā, Groskaufmanis, Skrējāne, arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

Šī gada biennāles kuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela un Šellija Maknamara, kuras vada arhitektu biroju "Grafton architects" un 2012.gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles Sudraba lauvu. Viņu definētā 2018.gada biennāles tēma ir "Freespace" ("Brīvā telpa"), ar ko arhitektes iedrošina "iet tālāk par vizuāliem aspektiem, uzsverot arhitektūras lomu ikdienas dzīves horeogrāfijā". Jautājot "kā pat visprivātākā arhitektūra, kas radīta visspiedīgākajos apstākļos, var vienlaicīgi piedāvāt kvalitātes, kas dod labumu visiem?" kuratores ir ieinteresētas tādos piemēros, kas dod ieguvumu ne tikai atsevišķām personām, bet plašākam sabiedrības lokam.

Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvija ar nacionālo ekspozīciju Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002.gada, un 2018.gadā būs mūsu valsts astotā dalības reize. 2016.gadā Latviju, Lietuvu un Igauniju izstādē pārstāvēja kopīgi veidots Baltijas paviljons.