Vāc parakstus par Dzīvokļu īpašuma likuma pilnveidošanu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Dzīvokļu īpašuma likuma pilnveidošanu. Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Oskars Vīksna.

Mēģinot pielietot šos likuma nosacījumus un prasības reālajā dzīvē, diemžēl ir nācies konstatēt, ka tas ir ļoti grūti izdarāms, jo šis likums vairs neatbilst šodienas situācijai. Un šo situāciju ļoti veikli savā labā izmanto dažādas iestādes, piemēram, Būvvalde un namu apsaimniekotāji, kas ar to pamato savas darbības vai tieši pretēji bezdarbību. Vīksna pauda, ka šāda situācija rodas, piemēram, saistībā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanas nepieciešamību, "kam piekrīt visi, taču ar darbiem kaut kā neveicas". Viņaprāt, neveiksmes iemesls ir tieši minētā likuma redakcija. Lai šīs un citas problēmas novērstu, ir nepieciešamas likuma izmaiņas, to pielāgojot šodienas situācijai, piedāvāja Vīksna.

Viņā skaidroja, ka problēmas radot likuma trešā un ceturtā panta redakcija, kas nosaka atsevišķa īpašuma un kopīpašuma sastāvu, kā arī 16., 17. un 20.pants, kas nosaka īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas iespējas.

"Diemžēl lielākā daļa iedzīvotāju ar šo situāciju ir samierinājušies un lielākā daļa darbību reāli tiek veiktas bez nepieciešamajiem dokumentiem, atļaujām un saskaņojumiem, kas potenciāli var izraisīt smagas sekas. Tāpat pārējie iedzīvotāji šādu rīcību aktīvi atbalsta un veicina gan tiešā, gan netiešā veidā, un tikai nesenie būvniecības negadījumi ir nedaudz atvēsinājuši šo attieksmi. Neko nemainot, nākotnē dažādi negadījumi tikai kļūs vairāk gan pašu iedzīvotāju rīcības dēļ, gan māju dabīgā nolietojuma dēļ," brīdināja iniciatīvas autors.

Tādēļ iniciatīvā pausts aicinājums pārskatīt likuma 3. un 4.pantā precīzi atrunātos īpašuma sastāvus, lai tie atbilstu šodienas situācijai - ne tikai padomju sērijveida apbūvei. Viņš piedāvā pie atsevišķā īpašuma elementiem jāpieskaita arī dzīvokļa iekšienē esošās nesošās konstrukcijas, kas nekādā veidā neietekmē mājas kopējās konstrukcijas vai citus dzīvokļus. Tāpat būtu nepieciešams ieviest jaunu terminu "kopīpašuma attiecināmā daļa", kas apzīmētu tādas mājas konstrukcijas un elementus, kas ir tieši saistīti ar konkrēto dzīvokli, piemēram, konstrukcijas un elementi, bez kuriem konkrēts dzīvoklis zaudē daļu no savas funkcionalitātes vai lietošanas iespējām. "Piemēram kāpņu telpa ir "kopīpašuma attiecināmā daļa" tikai šīs konkrētās kāpņu telpas dzīvokļiem," piebilda Vīksna.

Vienlaikus būtu jāgroza arī likuma 16., 17. un 20.pantā aprakstītā lēmumu pieņemšanas kārtība, atsakoties dalīšanas pa atsevišķiem jautājumiem, bet nosakot, ka visus jautājumus dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem, ja vismaz puse īpašnieku balso "par". Papildus 17.pantā būtu jāievieš nosacījums, ka jautājumus par "kopīpašuma attiecināmo daļu" ir tiesīgi izlemt dzīvokļu īpašnieki, uz kuriem šī "kopīpašuma attiecināmā daļa" ir attiecināma bez pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku iesaistes. Vīksna pauda, ka šādā lēmumā obligāti jābūt atrunātiem finansējuma nosacījumiem. Tāpat 20.pantā nepieciešams noteikt, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, netiek aizskarts balsotāja īpašums un tas neizraisa nekādas finansiālas sekas.

Vīksnas ieskatā atvieglotajiem nosacījumiem vajadzētu "atdzīvināt" cilvēku interesi par daudzdzīvokļu māju uzlabošanas un renovācijas iespējām, jo daudzus jautājumus būtu iespējams izlemt daudz mazākā dzīvokļu īpašnieku lokā. Tāpat daudziem dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu atjaunoties interesei par iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, jo būtu jālemj tieši tie jautājumi, kas attiecas uz paša dzīvokli, uzskata Vīksna. Papildu tam vajadzētu samazināt arī namu apsaimniekotāju patvaļu, jo daudzos jautājumos pietiktu ar mazāku dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (vai nepiekrišanu) veicamajām darbībām.