Latviski
LBS aicina labāko koncertzāles vietu noteikt atklātā profesionāļu diskusijā
Atklāta vēstule par nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā
Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Latvijas ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
kultūras ministrei Dacei Melbārdei
ekonomikas ministram Ralfam Nemiro
finanšu ministram Jānim Reiram
Šogad saasinājušās diskusijas par nacionālās koncertzāles būvniecību Rīgā un, lai arī viedokļi par labāko celtnes atrašanās vietu atšķiras, lobiju darbība līdz šim virza apspriešanas gaitu tā, lai par sabiedriski nozīmīgā objekta būvniecības vietu izvēlētos AB dambi.
Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde aprīļa sēdē, uzklausot arhitektus un būvinženierus, lēma, ka AB dambis nav piemērota vieta koncertzālei kā no izmaksu, tā no funkcionalitātes, vides pieejamības un drošības aspektiem. Būvējot koncertzāli uz AB dambja, nav izpildāmi vai pat tiktu pārkāpti Būvniecības likuma 9.panta ‘’Būtiskās būvei izvirzāmās prasības’’nosacījumi. Tie ir: ‘’Būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām prasībām:
1) mehāniskā stiprība un stabilitāte;
2) ugunsdrošība;
3) vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;
4) lietošanas drošība un vides pieejamība;
5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem);
6) energoefektivitāte;
7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.”
Būvniecības likuma prasību ievērošana atbilstoši 2019.gada 22.janvāra deleģējuma līgumam ar Ekonomikas ministriju ģeotehniskajā inženierizpētē, ēku konstrukciju, ceļu un tiltu projektēšanā, ēku, ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā ir jānodrošina LBS.
Tādēļ pēc LBS valdes sēdes 27.aprīlī Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai nosūtīta vēstule, lai rastu atbildes uz jautājumiem, par kuriem vispusīga un skaidra informācija publiskās diskusijas gaitā nebija saņemta un nav pieejama joprojām:
- Vai plānotajā apbūves teritorijā ir notikusi ģeotehniskā izpēte būves drošības un stiprības nodrošināšanai?
- Vai ir risināti un izvērtēti satiksmes organizācijas varianti un aprēķinātas izmaksas?
- Vai ir modelēti ugunsdzēsēju piekļuves un cilvēku evakuācijas varianti ārkārtas situācijas gadījumā?
- Kādā veidā koncertzāles apmeklētāji no personiskā un sabiedriskā autotransporta nokļūs ēkā un pēc koncertiem ērti un droši no tās izkļūs, lai dotos pie sava transporta vai sabiedriskā transporta?
- Kā plānots risināt maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju – ūdensvada, kanalizācijas, siltuma un gāzes tīklu, elektroapgādes un vājstrāvu tīkla pieslēgumus?
Ņemot vērā neatbildētos jautājumus, lūdzām KM informēt LBS valdi par akustiskās koncertzāles paredzēto inženiertehnisko nodrošinājumu un prognozējamām izmaksām. 13.jūnijā LBS saņēma Kultūras ministrijas valsts sekretāres D.Vilsones parakstītu vēstuli ar informāciju, ka tuvākā mēneša laikā tiks organizēta tikšanās klātienē ar koncertzāles projekta meta autoru arhitektu Andi Sīli, Latvijas Arhitektu savienības, LBS, Ekonomikas ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem. Taču tāda saruna būtu vien par koncertzāli uz AB dambja, neizskatot citu vietu piedāvājumus, tehniskās un loģistikas iespējas, izmaksas, priekšrocību salīdzinājumu utt.
Nenoliedzot arhitekta Anda Sīļa projekta vērtību, LBS uzskata par neracionālu un neekonomisku koncertzāles celtniecību uz AB dambja. Lai izvēlētos piemērotāko vietu nozīmīgajam objektam, nepieciešama dziļi profesionāla un atklāta diskusija, kurā piedalās ne tikai AB dambja kā vienīgās izvēles aizstāvji, bet būvniecības un pilsētplānošanas eksperti, kuri spēj analizēt vairāku vietu priekšrocības un trūkumus, atrodot efektīvāko, funkcionālāko un drošāko, kā arī finansiāli izdevīgāko risinājumu Latvijai. Tas varētu novērst līdz šim Latvijā pieredzēto, ka liela mēroga sabiedriskajās būvēs sākotnēji tāmē un līgumā noteiktā summa celtniecības procesā ievērojami pieaug iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ.
LBS radies iespaids, ka AB dambja aizstāvju komanda pašlaik neuzklausa citādi domājošo arhitektu, inženieru un pat mūziķu viedokli. Tomēr esam pārliecināti, ka gan Kultūras ministrijas, gan valdības, politiķu un visas sabiedrības interesēs ir racionāli un atklāti izsvērts un pieņemts lēmums, par kura izpildi būs gandarījums arī nākamajām paaudzēm. Aicinām sniegt Kultūras ministrijas rīcībā esošo izpētes informāciju par dažādām iespējamām koncertzāles celtniecības vietām, ļaujot ekspertiem un valdībai noteikt labāko, lai nekavētu projekta īstenošanu.
Rīgā, 2019.gada 21.jūnijā
Vēstuli LBS valdes un ekspertu vārdā parakstījis LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits
