EM: stiprināta būvspeciālistu kompetences vērtēšana un uzraudzība Новости

EM: stiprināta būvspeciālistu kompetences vērtēšana un uzraudzība

Понедельник, 11 марта, 2019

Lai uzlabotu būvdarbu kvalitāti Latvijā, no 2019.gada būtiski stiprināta būvniecības jomas būvspeciālistu inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātē kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība, informē Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsver: “Būvniecības attīstības pamatā jābūt augstai profesionālo pakalpojumu kvalitātei, kas būs priekšnosacījums Latvijas būvnieku spējai konkurēt gan iekšējā, gan ārējos tirgos. Esmu gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar būvniecības nozari un vienotu izpratni par nepieciešamību celt būvniecības kvalitātes latiņu jaunā līmenī.”

Jaunā būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtība noteikta pērn pieņemtajos MK noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Jaunā kārtība paredz paaugstinātas prasības sākotnējam būvspeciālistu kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajā vairāk praktiskos uzdevumus, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti, paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, ieviešot plānveida padziļinātas pārbaudes sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt jaunajiem speciālistiem radīta iespēja īsākā laika periodā saņemt būvspeciālista sertifikātu, ja praktiskās pieredzes programma ir pilnā apmērā izpildīta. Tas nodrošinās, ka jaunie speciālisti pēc izglītības iegūšanas varēs ātrāk sākt patstāvīgi strādāt būvniecības nozarē.

Ieviesta nepārtraukta piekļuve būvniecības nozares standartiem par pazeminātu samaksu, lai būvspeciālisti izmantotu modernākos un atbilstīgākos būvniecības risinājumus. Vienlaikus palielināta informācijas pieejamība par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, lai pasūtītāji var izvēlēties atbilstošāko būvspeciālistu, ņemot vērā viņa faktisko darba pieredzi.

Jaunajos deleģēšanas līgumos par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, kas noslēgti starp EM un kompetences pārbaudes iestādi, pastiprināta uzmanība pievērsta sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, nosakot, ka kompetences pārbaudes iestādēm:

  1. reizi piecos gados ir jāpārbauda pilnīgi visu būvspeciālistu patstāvīgā prakse un profesionālā pilnveide;
  2. daļa būvspeciālistu katru gadu jāpārbauda padziļināti, balstoties uz riska analīzi. Pārbaudēs jāietver sniegto pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, nejauši izvēlētu būvprojektu būtiskāko raksturlielumu aprēķini, būvdarbu vadītāju darbība būvlaukumā.
  3. jāizskata un jāizvērtē par būvspeciālistiem saņemtās sūdzības.

Latvijas Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Pilnveidota būvspeciālistu sertificēšanas kārtība ir svarīgs solis ne vien kvalitatīvu pakalpojumu garantēšanai, bet arī būvniecības nozares reputācijas celšanai. Pēdējo gadu nozares un Ekonomikas ministrijas kopīgi spertie soļi būvniecības vides sakārtošanai – ēnu ekonomikas mazināšana, digitālo procesu ieviešana, būvnormatīvu modernizēšana, sertificēšanas sistēmas pilnveide – ļauj ar optimismu skatīties nozares nākotnē. Tas dos iespēju aktīvi vērsties pret negodprātīgiem speciālistiem un nozarei piesaistīt spējīgākos jauniešus.”

Šī gada 5.marta Ministru kabineta sēdē apstiprināts EM kopā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām izstrādātais jaunais būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis. Cenrādī ir noteikta sertificēšanas pakalpojuma maksa 180 eiro gadā būvspeciālistu pastāvīgās prakses uzraudzībai katrā sfērā, un 240 eiro gadā par atkārtotu kompetences novērtēšanas eksāmenu.

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības priekšsēdētājs

Dainis Ģēģers: “Latvijas būvniecības kvalitātes kontrole ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem. Kāpinot prasības būvspeciālistu eksāmeniem un ieviešot kvalitātes kontroles mehānismu, ieguvēji vispirms būs Latvijas iedzīvotāji, jo celsies būvdarbu kvalitāte un mazināsies riski sabiedrības drošumam. Otrkārt, ieguvēja būs pati nozare, jo pieaugs tās konkurētspēja.”

Tā kā visām kompetences pārbaudes iestādēm ir izvirzītas vienādas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu EM iesniegtie aprēķini apliecina, ka uzraudzības izmaksu lielāko daļu – aptuveni 80% – veido tiešās izmaksas, kas visām kompetences pārbaudes iestādēm uz vienu būvspeciālistu ir vienādas, EM ar nozares pārstāvjiem vienojās, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādi, kas būtu spēkā visās kompetences pārbaudes iestādēm.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 22.janvārī noslēdza jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar Latvijas Būvinženieru savienību, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju. EM plāno noslēgt deleģēšanas līgumus arī ar citām kompetences pārbaudes iestādēm.

Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Vineta Silberga @vineta_silberga
https://www.buvbaze.lv/vineta_silberga/
6 лет 10 месяцев 12 дней на портале
Был онлайн 25 августа в 12:04
Строительный поисковик