Septembrī notiks ikgadējais FIABCI Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums

25.-26. septembrī Rīgā notiks ikgadējais FIABCI Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums. Šogad nozares profesionāļiem tiks dota iespēja ielūkoties nākotnē caur nekustamo īpašumu nozares prizmu. Kā galveno foruma tēmu organizatori izvēlējušies futuroloģijas – nākotnes tendenču izpētes - ekspertu un NĪ nozares profesionāļu domapmaiņu par to, kāda tiek prognozēta nākotne, ņemot vērā tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u.c. veidu tendences un paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tai skaitā - šobrīd vēl nepastāvošas tendences, un kā tas var skart un ietekmēt NĪ nozari.

Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forums Rīgā norisināsies jau trešo reizi. Tas tiek organizēts, sadarbojoties Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai (LANĪDA) ar Starptautisko nekustamo īpašumu federāciju (FIABCI), sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs. FIABCI kongresos un konferencēs vienmēr piedalās pasaules klases profesionāļi.

25. septembra foruma galvenais temats būs - Futuroloģija* un nekustamo īpašumu nozare, kurā Eiropas valstu futuroloģijas eksperti kopā ar NĪ profesionāļiem diskutēs un atklās, kā strauja dažādu nozaru attīstība var nākotnē ietekmēt NĪ nozari, ar kādām tendencēm, attīstot vai šobrīd tikai plānojot kādu projektu attīstību, var nākties rēķināties un kas būtu jāņem vērā projektu attīstītājiem.

Forumā paredzēts runāt arī par citiem, nozarei aktuāliem jautājumiem, piemēram, notiks diskusija par NĪ tirgus attīstības alternatīvajām iespējām, piemēram, aktualizējot jautājumu, vai paradumu maiņa (pāreja uz tālmācību, attālināts darbs un co-working jeb kopdarbs, virtuālā nauda  u.c.) var kardināli mainīt konkrētu NĪ segmentu projektu pieprasījumu: vai šie jaunie paradumi var izraisīt intereses trūkumu pēc studentu mājokļiem vai biroju centriem. Savā pieredzē dalīsies un nākotnes tendences iezīmēs Baltijas valstīs zināmu projektu attīstītāji.

Tāpat NĪ nozares profesionāļi forumā varēs iepazīties ar jaunākajiem nozares apskatiem, labāko pieredzi konkrētu projektu un NĪ segmentu attīstīšanā, kā arī varēs uzzināt, kas valstu politiski ekonomiskajā ziņā tiek plānots Baltijā. Lielāko auditoru kompāniju pārstāvji salīdzinās nodokļu politiku Baltijas valstīs, apspriedīs valstu priekšrocības un trūkumus un ieteiks labākos risinājumus.

Neiztrūkstošs temats ir IT un jaunās tehnoloģijas, ar kurām arvien biežāk saskaras NĪ nozare, tāpēc aktualitāti nezaudē jautājums par to, kā vislabāk un visefektīvāk izmantot jaunās iespējas. Informācijas tehnoloģiju eksperti stāstīs par tādām tēmām, kā „gudrā māja”, lidoģenerācija, jaunās reklāmas un objektu prezentācijas iespējas.

26. septembrī biznesa jeb objektu tūres laikā foruma dalībniekiem būs iespēja iepazīt klātienē veiksmīgāko attīstītāju veikumu Rīgā un Jūrmalā.

Šogad goda viesu statusā forumu apmeklēs: FIABCI Pasaules prezidents Faruks Mahmuds no Indijas, bijušais FIABCI Pasaules prezidents Kirkors Adžerhaņans no Francijas, nākotnes FIABCI Pasaules prezidents Assens Makedonovs no Bulgārijas, FIABCI Eiropas reģiona prezidents Ramons Riera Torroba no Spānijas, FIABCI International valdes loceklis Antonio Kompaņjoli no Itālijas, kā arī profesionāļo asociāciju vadītāji no Lietuvas un Igaunijas.

* Par futuroloģiju:

Jēdzienu „nākotnes izpēte” (futures studies) 1902. gadā pieminēja slavenais rakstnieks Herberts Velss, bet terminu „futuroloģija” (no latīņu val. futurum (nākotne) un grieķu val. λογος [logos] (vārds, mācība)) ieviesa vācu sociologs Osips Flehtheims (Ossip Flechtheim ) 1943. gadā, dēvējot futuroloģiju par praktiski izmantojamu nākotnes filozofiju, kurai ir jāstājas ideoloģiju un utopiju vietā.

Plašu popularitāti termins ieguva pagājušā gadsimta 60. gados, kad rietumos radās interese par nākotnes vēsturi, zinātni par nākotni vai nākotnes izpēti. 

Ar futuroloģijas jēdzienu tiek saprasta nākotnes prognozēšana, izmantojot pašreizējās tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u. c. veidu tendences, kā arī paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tostarp šobrīd vēl nepastāvošas tendences. Lai sasniegtu šo mērķi, tiek izmantotas vēsturiskas un sistēmiskas analoģijas, statistikas metodes, aptaujas u.c.