LBS valdē uzklausa ziņojumu par LBS-Konsultanta darbību

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdē septembrī uzklausīts ziņojums par SIA LBS-Konsultants darbību un apspriesta biedrības darbības reģionos.

Sēdi atklāja LBS valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits, ievadot to ar godinājuma klusuma brīdi, pieminot mūžībā aizgājušo būvinženieri Ilgvaru Niedolu, atjaunotās LBS pirmo vadītāju ar milzīgu profesionālo ieguldījumu nozarē.

SIA LBS-Konsultants darbības pārskatu no šī gada janvāra līdz augustam un prognozes nākamajam periodam sniedza LBS meitas uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone. Šogad kopējais apgrozījums bijis 325 593 eiro, no tiem 48 darbi – būvprojektu ekspertīzes, būvju tehniskā apsekošana – izpildīti 164 556 eiro vērtībā. Uzņēmums uzvarējis 27 iepirkumos, no tiem 13 līgumi noslēgti pēc cenu aptaujas, bet samazinājies ekspertīžu apjoms lielajos objektos, jo tur trūka prasītās pieredzes. Lielākie ekspertētie projekti – Salaspils vidusskola, Viļānu vidusskola, satiksmes pārvads uz Kundziņsalu. Liela niša ir apdrošinātāju pasūtītas tehniskās apsekošanas un ekspertīzes, taču te arī ir kavēklis – algotajiem ekspertiem prasa Būvniecības valsts kontroles biroja sertifikātu.

Aktīvi rīkoti vebināri – 86, kuros piedalījušies 2819 apmeklētāji. LBS-Konsultantam ir sadarbība ar 29 lektoriem, tai skaitā seši ar doktora grādu, 23 ar maģistra grādu, 13 ir LBS biedri. Ir plānots sadarboties ar LBS un Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūciju, rīkojot seminārus par inženieru ieteiktajām tēmām sertificējamiem speciālistiem. Par LBS-Konsultanta darbības profilu un iespējām informētas jaunveidotās pašvaldības. Mācību rīkošanu plānots turpināt kā attālināti, tā klātienē dalībniekiem ar Covid-19 sertifikātiem. Kā prognozē Endriksone, LBS-Konsultantam šogad ir iespēja izpildīt darbus līdz pusmiljonam eiro, plānots 20 tūkstošus eiro samaksāt LBS, un 16 456 eiro jau pārskaitīti septembrī.

Eizenšmits informēja valdi par LBS vadības pārstāvju viesošanos Daugavpilī un Rēzeknē 15.–16.septembrī. Apspriesta būvmateriālu cenu kāpšana, secinot, ka būvdarbu līgumos parasti nav punktu par cenu indeksāciju. Eizenšmits sacīja, ka tādus būtu grūti ielikt, jo atsaukšanās uz oficiālo statistiku būtu novēlota, savukārt reālo cenu pieaugumu sarežģīti prognozēt. Valdes dalībnieki pārrunāja profesijas standartu tapšanu un tā dēvētā būvnieku karteļa ietekmi uz valsts un pašvaldību iepirkumiem nākotnē.