Lucavsalas attīstība: sociālie mājokļi uz ūdens, kempings laivotājiem un fermas

---

Lucavsala ir unikāla vieta ne tikai Rīgas, bet arī daudzu citu Eiropas galvaspilsētu kontekstā. Reti kur tik tuvu pilsētas centram atrodama tik nesabojāta, bioloģiski daudzveidīga vide, kas mijas ar ģimenes mazdārziņiem. Lucavsalu sāk pamazām apdzīvot dažādas kopienas un grupas, kas liecina par to, ka sabiedrība ir ieinteresēta un gatava līdzdarboties šīs publiskās telpas attīstībā. Līdz ar to būtu jāņem vērā šāda “bottom - up” iniciatīvu rašanās un jāmeklē potenciālās sadarbības saites kopēju sabiedrības labumu radīšanai un sabiedrības līdzdalībai.

Diplomdarbā tiek apspriesta vienas šīs neskartās salas daļas, kas nākotnē varētu iegūt eko ostas nosaukumu, attīstība.

 Foto: Rīgas pilsētas arhitekta birojs

Projekts paredz sadarbību ar esošo ģimenes mazdārziņu lietotājiem tajā pašā laikā sabalansējot šo mazdārziņu lietotāju vēlmes ar pilsētas iedzīvotāju tiesībām lietot visiem pieejamo publisko telpu – upes krastu.

Konceptuāli eko osta ietver divas dimensijas: sociālā un ekoloģijas dimensija. Sociālā dimensija paredz attīstīt publiski pieejamus enkurobjektus, kas radītu papildus darba iespējas un veicinātu pastāvīgu sabiedrības uzturēšanos teritorijā.

Papildus teritorijā paredzēts ieviest pieejamos mājokļus (affordable housing) tām iedzīvotāju grupām, kas noteiktā dzīves stadijā nevar atļauties noteikta līmeņa dzīves kvalitāti. Šādi pieejamie mājokļi vēl vairāk veicinātu sociālās drošības uzlabošanos un jaunu lietotāju piesaisti mazdārziņos.

Ekoloģijas dimensija paredz attīstīt eko ostas teritoriju ar augstu zaļās telpas īpatsvaru, veicinot bioloģisko daudzveidību un, iespējams veidojot arī jaunus biotopus. Būtisks uzsvars liekams arī uz pašpietiekamību, lokāli ražojot lielu daļu vai, iespējams visu nepieciešamo enerģiju un pārtiku, kā arī otrreizēji izmantojot izlietotos resursus.

Atjaunojamiem energoresursiem ir prioritāte eko ostas koncepcijā. Lielākajai daļai ēku jumtu iesegumam paredzēts izmantot Tesla Solar Roof jumta ieseguma materiālu, kas papildus jumta seguma funkcijai arī ražo elektroenerģiju no saules radiācijas. Eko ostā paredzēts arī skatu tornis – vēja ģenerators ar trīs vertikāliem vēja ģeneratoriem.

Neliels bioreaktors eko ostā spētu saražot noteiktu daudzumu biogāzes no bioloģiskajiem atkritumiem, mājlopu radītajiem atkritumiem un potenciāli arī no mājsaimniecību melnajiem notekūdeņiem.

 Foto: Rīgas pilsētas arhitekta birojs

Projektējamās teritorijas attīstības stratēģija veidota respektējot tās attīstības tendences, kas vērojamas Lucavsalas apkaimē, kā arī aptverot esošos publiskos enkurobjektus (Lucavsalas atpūtas parks, veikparks, airēšanas bāze). Apkaimes kontekstā piedāvāts veidot krasta velobraucēju un gājēju loku, kas sākas ar Mūkusalas apli, turpinās uz ziemeļiem gar Bieķengrāvi, iziet cauri eko ostai, turpinās līdz paredzētajai akadēmiskās airēšanas trasei Mazajā Daugavā un nobeidzas Lucavsalas atpūtas parkā. Atsevišķs savienojums paredzēts arī ar Zaķusalas potenciālo apbūvi. Būtisku iedzīvotāju mobilitāti veicinās Rīgas attīstības plānā (turpmāk tekstā “RAP”) paredzētā tramvaja līnija “Centrs - Katlakalns”, jaunais tilts pāri Bieķengrāvim savienos eko ostas teritoriju ar topošo Mūkusalas ielas promenādi.

Kazas sēkli diplomprojektā paredzēts attīstīt kā jaunu ūdens jeb applūstošo mazdārziņu tipu, kur uzplūdu ūdens regulēšanai un novadīšanai piedāvāts veidot ķemmes veida kanālu sistēmu. Mazā Daugava diplomprojektā atvēlēta jau sen plānotajai akadēmiskās airēšanas trasei ar startu veikparkā pie Salu tilta un finišu Kazas sēkļa pašā galā.

 

Sociālie mājokļi uz ūdens

Bieķengrāvis atbilstoši RAP risināts kā akvatektūras telpa, kur dominējošais apbūves tips ir peldbūves. Šie principi ievēroti gan projektējamā eko ostas teritorijā, gan dzīvojamo peldbūvju grupā aiz tilta uz rietumiem no eko ostas. Liela daļa diplomprojektā risināto ēku ir moduļu tipa ēkas, kur par pamatmoduli kalpo jūras konteiners ar aptuveniem izmēriem 2,5 x 2,5 x 6,0 m. Šāda veida moduļi ļauj vienības ražot rūpnīcā un transportēt ar autotransportu vai pa ūdeni, kā arī kombinēt vairākus moduļus. Moduļu princips tiek izmantots arī dažādos apbūves vienību tipos.

Attiecīgie vienību tipi ir atkarīgi no applūšanas varbūtības, vienības lieluma, kā arī funkcijas un tās iedalās: 1) mobilās vienības – tās, kas ir viegli pārvietojamas un nav pastāvīgi saistītas ar zemi un inženierkomunikācijām; 2) zemes vienības uz augstiem pāļiem aizsardzībai no uzplūdu ūdeņiem 1% applūšanas riska zonās; 3) vienības – amfībijas uz peldsistēmas aizsardzībai no uzplūdu ūdeņiem 10% applūšanas riska zonās; 4) ūdens vienības uz ūdens. Minimālā dzīvojamā vienība nozīmē atteikšanos no liekā, pēc iespējas vairāk racionalizējot ikdienas dzīvi. Vienības iekštelpa plānota racionāli un daudzas interjera daļas paredzētas transformējamas.

Diplomprojektā piedāvāts Jumpravsalas grāvi savienot ar Bieķengrāvi vietā, kur vēsturiski bijis ūdens savienojums. Šādā veidā tiktu uzlabota Jumpravsalas grāvja caurtece un dabīgā attīrīšanās.

Akvaponikas ferma (высокотехнологического сельского хозяйства)  teritorijā darbotos kā lokāla pārtikas ražošanas vienība. Šeit paredzēts audzēt zivis, kuru audzēšanas rezultātā rodas ar organiskām vielām bagāts ūdens, kas tālāk tiek izmantots siltumnīcā dažādu dārzeņu un lakstaugu audzēšanai. Pelēko ūdeņu attīrīšanai paredzēts izmantot dabīgo mitrāju, kur ar infiltrācijas palīdzību pelēkie ūdeņi tiek attīrīti un vēlāk var tikt izmantoti dārzu laistīšanai.

Eko ostas teritorijas varētu attīstīties sākot ar velo loka izbūvi, kas ļautu sabiedrībai ērti piekļūt teritorijai. Tad, pakāpeniski piesaistot esošos ģimenes mazdārziņus, krastā tiktu izveidoti publiskie enkurobjekti un laivu novietnes, kas sekmētu caurbraucēju iesaistīšanu un pakāpenisku sabiedrības pieradināšanu pie jaunās Rīgas vietzīmes. Secīgi, attīstot ūdenstransporta tīklu Rīgas Daugavā arī eko ostā tiktu izvietotas tematiskās laivu piestātnes ar sabiedriskā ūdenstransporta pieturas vietu. Stratēģijas nākošais posms aptver darba un amatniecības funkciju ieviešanu, kā arī autotransporta ceļa izveidi. Attīstības nākošajā posmā tiktu izvietotas pieejamo mājokļu vienības. Šādā veidā būtu iespēja veidot kopienu, kas pastāvīgi uzturas teritorijā un ar savu klātbūtni netiešā veidā apsaimnieko daļu teritorijas visu gadu. Visbeidzot, eko osta varētu kļūt arī par īpatnēju dabas vai eko tūristu galamērķi, tāpēc kā viens no pēdējiem attīstības soļiem varētu būt laivotāju kempinga izveide.