Ēku renovācijā jānosaka prioritārie attīstības areāli

Ēku renovācijā jānosaka prioritārie attīstības areāli, jo pilnīgi visa padomju laika dzīvojamā fonda renovācijai līdzekļu nepietiks, ceturtdien Rīgas pilsētas arhitekta biroja rīkotajā mājokļu pieejamības konferencē sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV). Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre konferencē sacīja, ka Latvijā mājokļu renovācijas veicināšanai ir jāmeklē papildu instrumenti.

“Jārīko arhitektu un pilsētplānotāju konkursi, kuros tiek izvērtēts atsevišķu rajonu potenciāls un tiek prioretizēti attīstības areāli. Jāsaprot, vai gribam renovēt pilnīgi visu, vai tomēr vairāk jākoncentrējas uz Rīgas centru un dzelzceļa loka areālu. Visam naudas nepietiks,” sacīja Dālderis.

Viņš skaidroja, ka jābūt izdomātai vīzijai, ko darīt ar padomju industriālā buma laikā sabūvētajiem mājokļiem, kas patlaban ir glābiņš jaunajām ģimenēm, kamēr pilsētas centrā neizmantots ir apmēram viens miljons kvadrātmetru dzīvojamā fonda.

Runājot par finanšu iespējām atbalstīt mājokļu renovāciju, Dālderis sacīja, ka valsts budžetā neredz īpašas iespējas, izņemot sociālo mājokļu celtniecību.

“Pārsvarā šiem mērķiem būs jāpiesaista ārējais finansējums – Eiropas Savienības struktūrfondi, citi finanšu instrumenti un aizdevumu programmas. Tāpat ir jādomā par privātās un publiskās partnerības projektiem mājokļu renovācijā,” sacīja Dālderis.

Finanšu ministra padomnieks piebilda, ka no Finanšu ministrijas puses ir atbalsts idejai piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības bankas un Eiropas Investīciju bankas finansējumu, izveidojot īpašu mājokļu renovācijas fondu.

EM valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre skaidroja, ka patlaban Latvijā ir renovētas apmēram 1600 dzīvojamās ēkas, bet būtu jārenovē vēl apmēram 32 000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

“Skaidrs, ka ar līdzšinējiem tempiem klimatneitralitātes mērķus līdz 2050.gadam sasniegt neizdosies. Tad paliks nerenovēti vēl aptuveni 23 000 ēku,” skaidroja Beināre.

EM valsts sekretāra vietniece sacīja, ka ar patlaban pieejamiem finanšu resursiem un šim mērķim paredzētajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem nebūs pietiekami, tāpēc jāmeklē iespējas piesaistīt papildu finanšu instrumentus. Tā varētu būt lielāka privāto investīciju piesaiste renovācijai, vai vēl kādi citi finanšu instrumenti.

“Tāpat jāstrādā pie jaunu mājokļu būvniecības veicināšanas, jo Latvijā tikai 4% dzīvojamā fonda ir jaunbūvētas ēkas. Jāveicina zemu izmaksu īres māju būvniecība, tāpat arī jāatbalsta nekustamo īpašumu tirgus, lai motivētu privātos investorus būvēt ēkas,” sacīja Beināre.

Vienlaikus, pēc viņas teiktā, ir jādomā arī par renovēto un jaunuzbūvēto ēku uzturēšanu, lai pēc 20–30–50 gadiem tās nebūtu tādā pašā stāvoklī kā padomju laikos būvētās ēkas.

EM valsts sekretāra vietniece piebilda, ka Latvijā 33% iedzīvotāju var atļauties mājokli, tostarp pārsvarā sekundārajā tirgū. Savukārt 44% iedzīvotāju mājokli nevar atļauties, lai gan nekvalificējas arī sociālajam pabalstam. Tāpēc starp EM prioritātēm ir arī atbalsts maznodrošinātajiem sociālo mājokļu pieejamībā.