Rail Baltica centrālā mezgla apjomīgākie būvdarbi sāksies nākamgad Ziņas

Rail Baltica centrālā mezgla apjomīgākie būvdarbi sāksies nākamgad

Trešdiena, 28 oktobrī, 2020

Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Centrālā mezgla būvniecībā apjomīgākie būvdarbi sāksies nākamā gada otrajā ceturksnī, pirmdien žurnālistiem sacīja projekta būvnieku BeReRIX pārstāvis, Rere grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp viņš minēja, ka šogad novembrī sāksies būvlaukuma iežogošana, inženierkomunikāciju pārnešana, jaunas transformatoru stacijas būvniecība, kā arī sagatavošanās darbi uz peroniem – signalizācijas, kabeļu un pārmiju pārbūve, kā arī daļas no esošo pazemes būvju nojaukšana.

“Lielākā apmēra būvdarbi sāksies 2021.gada vēlā pavasarī vai vasaras sākumā Lāčplēša ielas rajonā. Nepieciešamības gadījumā būvdarbu laikā tiks samazināts satiksmei atvēlēto joslu skaits Lāčplēša ielā, taču darbus, kas prasīs pilnīgu Lāčplēša ielas slēgšanu, paredzēts veikt naktīs,” sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris stāstīja, ka līdz 2023.gadam tiks pilnībā norakts uzbērums, uzbūvēta dzelzceļa estakāde un dzelzceļa stacijas trešais stāvs, pilnībā pārbūvētas ielas zonas un peroni. Savukārt no 2023. līdz 2025.gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā pusē – Stacijas laukuma pusē.

Vingris piebilda, ka Rail Baltica būvdarbu sākšanai Latvijā izdevies sagatavoties, iesaistot risinājumu veidošanā gan iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas, gan daudzus sadarbības partnerus, tostarp Latvijas dzelzceļu, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas domi, Kultūras mantojuma pārvaldi un daudzus citus.

“Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties. Rīgas centrs ir ne tikai pilsētas un Latvijas, bet arī Baltijas viduspunkts, tāpēc paredzam daudzveidīgu transporta pieejamību Centrālajai stacijai. Rail Baltica pasažieriem būs pieeja gan vietējiem, gan starptautiskajiem vilcieniem, dzelzceļa ekspresim uz lidostu, autobusiem, taksometru servisam un velo novietnēm,” stāstīja Vingris.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka līdz ar Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības sākšanos novembrī būvdarbi notiks jau visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā jau pirms pāris gadiem veikta Kauņas mezgla būvniecība, bet Igaunijā pērn sākta viena viadukta būvniecība.

“Projekts ir nozīmīgs arī Rīgas centra sakārtošanā, tāpēc jāatzīst, ka pēdējos desmit gados Rīgas vadība uzskatīja, ka Rail Baltica projekts neīstenosies, un gatavošanās projekta realizācijas nenotika. Tā sākās tikai pēdējā gada laikā. Lai projektu veiksmīgi realizētu, visām institūcijām jāstrādā vienā sasaistē,” pauda Linkaits.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norādīja, ka līdz šim Rail Baltica ir ticis uztverts galvenokārt kā starptautisks ātrgaitas dzelzceļa projekts, taču, vērtējot Baltijas valstu mobilitātes vajadzības un attīstības tendences, Rail Baltica infrastruktūru un sliežu ceļus iecerēts izmantot arī reģionālajai vilcienu satiksmei.

“Tas nozīmē, ka pa Rail Baltica sliedēm ar ātrumu 200 kilometri stundā varēs kursēt reģionālie vilcieni. Posmā no Salacgrīvas līdz Bauskai šobrīd plānotas 17 reģionālas stacijas un pieturas. Šo pieturu plānošanai RB Rail šovasar saņēma finansējumu, un darbs ir jau sākts,” piebilda Driksna.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Sirmā uzsvēra, ka pēdējā gada laikā pašvaldībai izveidojusies cieša sadarbība ar Rail Baltica projekta īstenotājiem. “Tas nepieciešams, lai dzelzceļa projektu integrētu pilsētas infrastruktūrā, sasaistītu ar gājēju un velo infrastruktūru un padarītu pilsētas centru pievilcīgu,” viņa sacīja.

Sirmā piebilda, ka patlaban notiek darbs arī pie lokālplānojuma, lai gājēju un velo plūsmu Centrālās stacijas rajonā varētu “izcelt” virszemē. Savukārt līdzšinējie tuneļi pēc Rail Baltica realizācijas tiks izmantoti kā velosipēdu stāvlaukumi.

Sadarbībā ar Satiksmes ministriju šobrīd tiek strādāts pie finansējuma piesaistes ar Rail Baltica projektu saistītās infrastruktūras risinājumu īstenošanai, piebilda Sirmā.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošināt Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu. Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša stacijas infrastruktūra trijos līmeņos.

Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas – visi peroni tiks paaugstināti, atvieglojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 kvadrātmetru platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves un citus objektus. 

Stacijā iekļauts arī Air-To-Rail risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi – bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz universālveikalam Stockmann un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana vizuāli un funkcionāli savienos līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas – Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tāpat tiks uzbūvēts jauns vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un Mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 kvadrātmetriem līdz 4454 kvadrātmetriem palielināsies skvēru platība.

Jau ziņots, ka 17.novembrī plānots būvniecības darbu sākums dzelzceļa projekta Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.

Projekta būvnieks apvienība BeReRIX sadarbībā ar Rīgas pilsētas atbildīgajām institūcijām gatavo satiksmes organizācijas un gājēju plūsmu plānus, lai pēc iespējas mazāk skartu pārvietošanos pirmā būvlaukuma apkaimē, kas atradīsies pie Gogoļa ielas, Satiksmes ministrijai piegulošajā skvērā.

Šoruden pirmie sagatavošanās darbi notiks gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Tiks izveidots atsevišķi norobežots būvlaukums – starp Satiksmes ministrijas ēku, Gogoļa ielā 3, un Rīgas centrālo dzelzceļa staciju.

Galvenie darbi pirmajā būvniecības posmā līdz 2020.gada beigām paredz pazemes inženiertīklu, sabiedriskā transporta kontakttīklu un ielu apgaismojuma izbūvi, pārvietošanu un demontāžu, kā arī darbus uz sliežu ceļiem, tostarp jaunu kontakttīklu mastu uzstādīšanu, kontakttīklu elektroinstalācijas, gaisa appūšanas sistēmas, elektroapgādes, signalizācijas sistēmu izbūvi un pārvietošanu. Tāpat paredzēta jaunās transformatoru apakšstacijas izbūve un bumbu patvertnes daļēja nojaukšana (pazemes tuneļa daļa).

Visu darbu izpildes laiku Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē tiks nodrošināta sabiedriskā un privātā transporta kustība, kā arī tiks nodrošināta gājēju plūsmas kustība. Visiem satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 10 mēnešu 3 dienas portālā
Bija online 02 decembrī 19:07
Meklētājs būvniecības nozarē