Pētījums: 75% jauniešu nekustamo īpašumu uzskata par labu ieguldījumu nākotnē Ziņas

Pētījums: 75% jauniešu nekustamo īpašumu uzskata par labu ieguldījumu nākotnē

Pirmdiena, 26 oktobrī, 2020

 Vairums jeb 75% jauniešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem uzskata, ka nekustamais īpašums ir labs ieguldījums nākotnē, ceturtdien, prezentējot bankas "Luminor" Baltijas valstīs veikto pētījumu, sacīja "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs. 

Vienlaikus pētījums atklāja, ka patlaban 37% jauniešu Latvijā dzīvo kopā ar vecākiem, 32% dzīvo īrētā dzīvoklī, bet 28% dzīvo sev vai partnerim piederošā mājoklī. Pārsvarākopā ar vecākiem Latvijā dzīvo dēli. Igaunijā nedaudz lielāks jauniešu īpatsvars dzīvo savā mājoklī, bet Lietuvā - īrētā mājoklī, informēja Lukačovs. 

Sociologs un pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš piebilda, ka Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kopā ar vecākiem dzīvo arī ievērojams skaits vīriešu vecumā virs 30 gadiem. 

"Tam var būt divi faktori. Pirmais - iespējams, ka esam nedaudz infantīlāki nekā kaimiņi. Otrais ir iespēju faktors - lai atrautos no vecākiem, ir jābūt vēlmei un iespējām. Izskatās, ka Latvijā ne tikai vēlmes, bet arī iespējas iegādāties vai īrēt mājokli ir zemākas nekā kaimiņiem. Tas nozīmē, ka kaimiņvalstīs ir augstāki ienākumi un paliek vairāk naudas mājokļa īrei un iegādei," sacīja Kaktiņš. 

Lukačovs stāstīja, ka 70% jauniešu labprātāk izvēlētos maksāt hipotekāro kredītu nevis īri, jo uzskata, ka ilgtermiņā tas ir izdevīgāk par īres maksājumu. Tikai 3% jauniešu arī nākotnē vēlētos turpināt mājokli īrēt. 

Pētījums atklājis, ka tuvākajos piecos gados 42% Latvijas jauniešu plāno iegādāties savu mājokli, 18% - īrēt, bet 27% jau ir savs mājoklis. Lietuvā mājokli iegādāties plāno 54% jauniešu, īrēt - 15%, bet 28% jau ir savs mājoklis. Savukārt Igaunijā 50% jauniešu plāno iegādāties mājokli, 10% - īrēt, bet 33% jauniešu jau ir savs mājoklis. 

Nekādu plānu tuvākajiem pieciem gadiem Latvijā nav 13% jauniešu, Lietuvā - 6%, bet Igaunijā - 8% jauniešu, stāstīja Lukačovs. 

Uz jautājumu, kāds ir jauniešu sapņu mājoklis, 40% norādījuši, ka tā ir privātmāja Pierīgā, 32% atbildēja, ka tas ir dzīvoklis, 31% - privātmāja ārpus Rīgas, 28% - privātmāja laukos. 

Kaktiņš skaidroja, ka absolūti lielākajai daļai sapnis ir atsevišķa privātmāja, taču kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtās mazāk droši un stabili par savu nākotni, tāpēc turpina īrēt. 

Jautājumā par faktoriem, kas ir svarīgi mājokļa iegādei, visās trīs Baltijas valstīs svarīgākais faktors ir mājokļa atrašanās vieta - tā atbildējuši 63% jauniešu Latvijā, 79% jauniešu Lietuvā un 72% jauniešu Igaunijā. 

Otrs svarīgākais faktors ir mājokļa cena - Latvijā tā atbildējuši 68% jauniešu, Lietuvā 77%, bet Igaunijā - 46% jauniešu. Mājokļa tehniskais stāvoklis ir svarīgs 48% jauniešu Latvijā un 46% jauniešu Igaunijā, savukārt Lietuvā tas ir būtisks tikai 26% jauniešu. Mājokļa platība vismazāk svarīga ir jauniešiem Latvijā, kur to par nozīmīgu faktoru atzinuši 33% aptaujāto. Savukārt Lietuvā platību par nozīmīgu atzinuši 48% jauniešu, bet Igaunijā - 38%. 

Lukačovs pavēstīja, ka jaunieši kopumā ir diezgan aktīva hipotekāro kredītu ņēmēju kategorija, piemēram, "Luminor" 25% no visiem jaunajiem hipotekārajiem kredītiem tiek izsniegti jauniešiem vecumā no 20 līdz 30 gadiem. 

"Šo jauniešu vidējie ienākumi ir 1300 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, pārsvarā viņi strādā informācijas tehnoloģiju vai finanšu nozarē, kā arī publiskajā sektorā. 67% ir augstākā izglītība, bet 17% - profesionālā izglītība," stāstīja Lukačovs. 

Viņš piebilda, ka 43% jauniešu pērk sērijveida dzīvokļus, 36% pērk dzīvokļus jaunajos projektos, 13% - privātmājas, bet 8% - renovētus dzīvokļus Rīgas centrā. Vidējā iegādāto mājokļu vērtība ir 70 000 eiro līdz 75 000 eiro. 

"Luminor" pētījumā tika arī vaicāts, kādi ir galvenie šķēršļi, kas jauniešiem liedz iegādāties mājokli. 67% no jauniešiem domā, ka viņu ienākumi ir pārāk zemi, 48% atbildējuši, ka viņiem nav uzkrājumu pirmajai iemaksai, 28% atbildēja, ka vēl nav atraduši piemērotu mājokli, savukārt 27% jauniešu domā, ka bankas viņiem neizsniegs hipotekāro kredītu. 

Uz jautājumu, cik lielus kredītmaksājumus mēnesī varētu atbildēt, gandrīz puse jauniešu atbildējuši, ka no 100 eiro līdz 300 eiro mēnesī. 15% atbildējuši, ka varētu atļauties maksāt arī vairāk par 300 eiro mēnesī, bet 16% norādījuši, ka vispār nevar atļauties maksāt par kredītu. 

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 10 mēnešu 3 dienas portālā
Bija online 02 decembrī 19:07
Meklētājs būvniecības nozarē