2020.gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem Hanzas perons Ziņas

2020.gada balvu Rīgas arhitektūrā saņem Hanzas perons

Ceturtdiena, 8 oktobrī, 2020

Pirmdien, 5.oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā, jau piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad balva Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā piešķirta kultūrtelpai Hanzas perons un tās autoriem: arhitektiem Reinim un Ilzei Liepiņiem, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

“Skates finālisti atspoguļo profesionāli daudzpusīgu un objektīvi augstvērtīgu pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā un, žūrija ir lēmusi atzinības piešķirt visiem finālistiem. Kā arī, sekojot līdzi aktuāliem procesiem pilsētā, žūrija īpaši uzteic Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību Riga Annenhof – Par aktīvismu Anniņmuižas dzīvojamās ēkas un parka saglabāšanā kā apkaimes kultūras vietu. Vēlos atzīmēt privāto investīciju īpatsvaru starp finālistiem un izcelt objektus ar paaugstinātu pienesumu pilsētvides kvalitātei, kuri demonstrē attieksmi un piedāvā risinājumus, kā rūpēties par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Starp labākajiem arī aktuāli mājokļu projekti, veidojot kvalitāti un daudzveidību Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā. 2020.gada balva tiek piešķirta Hanzas peronam – projektam, kurš ciena Rīgas vēsturi un veltīts nākotnei. Kultūras objekts īstenots Rīgas arhitektūrai raksturīgā manierē – izmantojot vēsturisko un demonstrējot laikmetīgo arhitektūrā, tā padarot to saistošu un interesantu. To novērtējusi arī sabiedrība, balsojot un piešķirot šim objektam tradicionālo Sabiedrības atzinību,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence Kuģu ielā 28. Aizvadītajā gadā balva Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

2020.gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija: Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Andrejs Ģelzis, Ilze Mekša un Agnese Lāce, Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Raimonds Eizenšmits un Vilnis Puļķis, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības Icomos pārstāvis Jānis Krastiņš, biedrības Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāvji Andris Stankevičs un Gints Krīgers, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Jolanta Kušnere.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 750 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 33 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2019.gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006.gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši:

  • Tērbatas ielas brāļi – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs Kubs, 2006.g.);
  • VEF 1. un 1.A korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.);
  • Ostas skatu ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs Arhitektonika, 2008.g.);
  • dzīvojamais komplekss Dienvidu pakavs II Ziepniekkalnā (arhitektu birojs Sarma & Norde, 2009.g.);
  • darījumu centrs Rietumu Capital Centre Vesetas ielā (uzņēmums Zenico projekts, 2010.g.);
  • DnB Nord bankas jaunbūve Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.);
  • Rīgas biržas ēkas atjaunošana Doma laukumā 6 (SIA Arhitektoniskās izpētes grupa, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.);
  • Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja Zirgu pasts (SIA Arhitektu birojs KRASTS, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.);
  • Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.);
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka (arhitekts Gunārs Birkerts, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu, 2015.g.);
  • Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā (arhitekti Vita Polkovņikova, Ina Kuļikovska, Kristaps Bautra, Dace Zariņa, Raivis Liepiņš, Madara Plāciņa, Alise Jēkabsone un ainavu arhitekte Ingūna Rozentāle, 2016.g.);
  • Pullman Riga Old Town viesnīca Jēkaba ielā 24 (autori Mārtiņš Hermansons, Roberts Valdmanis, Olafs Ieviņš, Nora Saulespurēna, Kristaps Grundšteins, Aldis Blicsons un Toms Kokins, 2017.g.);
  • viesnīca Grand Poet Hotel by Semarah (arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjers Jenny Ahlbäck un Rong Guan, 2018.g.);
  • daudzdzīvokļu ēka River Breeze Residence Kuģu ielā 28 (autori Ventis Didrihsons, Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Bankas, Alise Jēkabsone, projekta vadītājs Andris Gudiņš, ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, ainavu tehniķe Ruta Tobiesa, 2019.g.).

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmēja 5.oktobrī.

Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu Ceļā uz labāku pilsētu nākotni: “Tāpat kā visā pasaulē mainās sociālās paražas un dzīves telpa, globālā pandēmija atkal parāda, kā krīzes nesamērīgi ietekmē nabadzīgākās un neaizsargātākās sabiedrības. Pārāk daudzās pasaules pilsētās cilvēki nevar justies droši tikai tāpēc, ka viņiem trūkst tīrs ūdens, gaiss un pat elementāra dzīves telpa. Pilsētu attīstības politikai jānodrošina visiem iedzīvotājiem atbilstoši pakalpojumi, pajumte un atpūtas vieta. Pilsētu plānošana, dizains un arhitektūra ir izšķiroši faktori, lai pilsētu attīstība nākotnē būtu labāka visiem.”

Avots: Rīgas pašvaldības aģentūra – Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
6 gadu 2 mēneši 20 dienu portālā
Bija online 18 aprīlī 21:47
Meklētājs būvniecības nozarē