Kas jāzina par restēm lodžijās un kāpņu telpās? Ziņas

Kas jāzina par restēm lodžijās un kāpņu telpās?

Ceturtdiena, 24 septembrī, 2020

Kādas Rīgas daudzdzīvokļu mājas iemītnieki no “Rīgas namu pārvaldnieka” saņēmuši ziņu par nepieciešamību demontēt restes, kas papildu drošībai uzstādītas kāpņu telpās.

Izrādās, ka ir aizliegts uzstādīt restes ne tikai kāpņu telpās, bet arī lodžijās, koplietošanas ejās un pārblīvētās vietās. Visām dabīgajām izejām, kas mājās paredzētas plānošanas un būvniecības laikā, ir jābūt atbrīvotām, jo tās ir evakuācijas izejas. Piemēram, sētas durvīm pēc idejas vajadzēt būt atvērtām, ejai starp diviem balkoniem septītajā stāvā, ja tā ir paredzēta būvniecības laikā, arī vajadzētu būt atvērtai. Nekādu šķēršļu nedrīkst būt arī kāpņu telpās, pagrabos un bēniņos. Un arī savu balkonu vai lodžiju nevajadzētu izmantot kā noliktavu.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns komentē: “Noprotu, ka situācija ir tāda, ka atsevišķu sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kāpņu telpās ir ierīkotas restes, kas ierobežo brīvu pārvietošanos kāpņu telpā. Lai arī, visticamāk, šādas darbības iedzīvotāji savulaik īstenojuši sava īpašuma drošības nolūkos, tomēr jāsaprot, ka šāds risinājums ir ne tikai pretrunā ar Ugunsdrošības noteikumiem, bet arī ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas liedz šādu restu ierīkošanu. Ņemot vērā, ka Būvvaldē līdz šim nav vērsies neviens interesents ar vēlmi legāli izbūvēt šādas restes, pilnīgi droši var uzskatīt, ka restu ierīkošana notikusi patvaļīgi. Ņemot vērā minēto, pareiza un apsveicama ir namu apsaimniekotāja rīcība, pieprasot iedzīvotājiem restes noteiktā termiņā demontēt.”

Ja iedzīvotāji nesakārtos kāpņu telpu un tā neatbildīs pārvaldnieka prasībām, tad situācijas risināšanā iesaistīsies Rīgas pilsētas būvvalde. Turklāt, ka tā kā restes izbūvētas kāpņu telpā, kas pēc būtības ir kopīpašums, prasību nepildīšanas gadījumā Būvvalde vērsīsies pret visiem kopīpašniekiem. Un, tā kā no 2020.gada 1. janvāra  spēkā stājās jaunas ugunsdrošības prasības, pārbaudes mājās un kāpņu telpās tiks veiktas arvien biežāk. Tāpēc iesakām konsultēties ar mājas apsaimniekotāju un noskaidrot to, vai mājā uzstādītās restes, durvis vai citi traucēkļi evakuācijai ir legāli.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāves Agritas Vītolas teiktā, ugunsgrēka gadījumā vissvarīgākā ir iespēja evakuēties. “Tāpēc evakuācijas ceļiem vienmēr ir jābūt brīviem. Ugunsdzēsēji un glābēji izmantos aprīkojumu un instrumentus, kas paredzēti glābšanai un dzēšanai, taču cilvēku evakuācijai papildu aprīkojuma nebūs!” atzīmēja Agrita Vītola. Pēc viņas teiktā, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir jāievēro Ugunsdrošības noteikumu prasības:

  • Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu (13. pants).

Daudzdzīvokļu objekta atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt:

  1. ugunsdrošības prasību ievērošanu objekta un teritorijas koplietošanas (kopīpašuma) daļās;
  2. inženiertīklu, ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu un ugunsdzēsības aprīkojuma uzturēšanu atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām (14. pants).

Daudzdzīvokļu objekta un publiska objekta bēniņus, pagrabu vai tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (15. pants).

Runājot par evakuācijas ceļiem, eksperte aicina pievērst uzmanību šiem punktiem:

  • Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem un ir apzīmētas ar attiecīgām zīmēm. Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm (243. pants).
  • Cilvēku evakuācijai paredzētās durvis ir aizliegts aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem un slēdzenēm, kas liedz ātri atvērt durvis vai citādi ierobežot ātru izkļūšanu (246. pants).
  • Durvīm ir jābūt atveramām no iekšpuses.
  • Kāpņu telpās aizliegts ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim, piemēram, izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, un tamlīdzīgi.
  • evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizliegts aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem; aizliegts pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības; izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Aizliegts novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem; izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju, kā arī izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.
     
Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
6 gadu 1 mēnesis 26 dienu portālā
Bija online 24 martā 19:56
Meklētājs būvniecības nozarē