Valdība lems, vai vēl vairāk ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu

 Valdībā šodien spriedīs, vai vēl vairāk ierobežot termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas programmu.

Valdība šodien izskatīs Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu par TUA izsniegšanu pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu veikšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka nākotnē varētu dubultot nekustamā īpašuma iegādes vērtību TUA saņemšanai, to nosakot vismaz 500 000 eiro.

Pašlaik likumā noteikts, ka nekustamā īpašuma minimālajai vērtībai Rīgā vai tās apkaimē, kā arī ne vairāk kā divu nekustamo īpašumu vērtībai pārējā Latvijas teritorijā ir jābūt ne mazākai kā 250 000 eiro, lai pircējs varētu pretendēt uz TUA. 

Premjers norādīja, ka tāpat varētu noteikt stingrākus nosacījumus TUA saņemšanai par ieguldījumiem uzņēmējdarbībā - attiecīgajam uzņēmumam būtu jānodarbina vismaz 50 darbinieki un apgrozījumam vajadzētu sasniegt vismaz 50 miljonus eiro.

Minētajā IeM ziņojumā skaidrots, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi 18 600 TUA. 177 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 1633 atļaujas. 2018.gada 1.jūlijā Latvijā uzturējās 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA, bet 2019.gada 1.jūlijā šis skaits samazinājies līdz 8751.

Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam bijuši 1,5 miljardi eiro. No šiem līdzekļiem 82,9% jeb 1,25 miljardi eiro saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veidoja 10,5% jeb 158 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% jeb 90,6 miljonus eiro. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 9,5 miljoni eiro. 

Atļauju pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas. 

Saistībā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem, no 2014.gada septembra būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. 2018.gadā un 2019.gada pirmajā pusgadā kopā saņemtie TUA pieteikumi (272 pieteikumi) un investīciju apjoms (52,9 miljoni eiro) veidoja attiecīgi tikai 10% un 12% no 2014.gadā saņemtajiem pieteikumiem un investīciju apjoma.

Ar TUA saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī pēdējos gados veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās, atzīmē Iekšlietu ministrija. Arī TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis. Ja laikposmā no 2010.gada jūlija līdz 2014.gada izskaņai vidējais pieteikumu skaits gadā bija ap 90 pieteikumiem, tad 2018.gadā saņemti tikai divi pieteikumi, bet 2019.gada pirmajā pusgadā pieteikumi nav saņemti. 

Ministrija secinājusi, ka ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu un nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu. 

No 2015.gada sākuma līdz 2019.gada 30.jūnijam TUA saņemšanai, tostarp atkārtotai, valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" kopumā ārzemnieki ir veikuši iemaksas aptuveni 13 miljonu eiro apmērā. 

Savukārt valsts budžets tiešā veidā no nodevām par TUA pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un valsts nodevas par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā ieguvis ap 32,2 miljoniem eiro. Uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem, 2018.gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus 16,1 miljona eiro apmērā. 

Ar laiku Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies, un ārvalstu kapitāls Latvijā aug bez TUA pieprasīšanas, kas liecina, ka kopumā TUA šobrīd neesot motivējošs instruments.