Plāno noteikt cenrādi arhitektu sertificēšanas pakalpojumam

Valdība nākamnedēļ plāno apstiprināt Latvijas Arhitektu savienības maksas pakalpojumu cenrādi arhitektu sertificēšanai, kas attieksies uz visām arhitektu kompetences pārbaudes iestādēm, liecina Ministru kabineta 7.janvāra sēdes darba kārtība. 

Pagājušā gada maijā Ekonomikas ministrija noslēdza deleģēšanas līgumu ar SIA "Serteks" - jaunu akreditētu kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību. Līgums paredzēja, ka "Serteks" Ekonomikas ministrijas uzdevumā veiks ēku, ceļu un tiltu būvspeciālistu, kā arī arhitektu sertificēšanu un uzraudzību. Līgums par deleģēto uzdevumu izpildi noslēgts uz trīs gadiem. 

Deleģēšanas līgumā noteikts, ka "Serteks" arhitektūras jomas būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību sāks līdz ar valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrāža spēkā stāšanos. Ņemot vērā, ka "Serteks" patlaban nav noteikts arhitektu uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis, tas patlaban nevar veikt arhitektu patstāvīgās prakses uzraudzību. Līdz 2019.gada 14.novembrim "Serteks" ir sertificējis vienu arhitektu. 

Arhitektūras jomas būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību šobrīd veic arhitektu kompetences pārbaudes iestādes - Latvijas Arhitektu savienība un "Serteks". Ministru kabineta noteikumi paredz, ka gadījumā, ja būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība vienā darbības sfērā deleģēta vairākām kompetences pārbaudes iestādēm, tās izstrādā vienotus nosacījumus attiecībā uz būvspeciālistu sertifikāciju, klasifikāciju, patstāvīgās prakses uzraudzību un citiem procesiem. 

Ņemot vērā minēto, "Serteks" arhitektu sertificēšanas un uzraudzības procedūrai ir jābūt līdzvērtīgai ar Latvijas Arhitektu savienības arhitektu sertificēšanas un uzraudzības procedūru. 

Sertificēšanas maksas pakalpojumu izmaksas sastāv no tiešajām izmaksām, kurās ir iekļauts ekspertu darbs veicot arhitektu sertificēšanu un uzraudzību un netiešajām izmaksām, kurās ir iekļauta sertificēšanas centra administrēšana un funkcionalitātes nodrošināšana. 

Ņemot vērā, ka Latvijas Arhitektu savienībai un "Serteks" ir jābūt līdzvērtīgiem sertificēšanas procesiem, abām šīm iestādēm ir jābūt ļoti līdzīgām, vai vienādām tiešajām izmaksām (ekspertu atlīdzībai) par sertificēšanas maksas pakalpojumiem. 

Latvijas Arhitektu savienībai un "Serteks" var būt atšķirīgas sertificēšanas maksas pakalpojumu netiešās izmaksas, bet ņemot vērā, ka "Serteks" ir sertificējis tikai vienu arhitektu, neesot iespējams objektīvi aprēķināt "Serteks" sertificēšanas maksas pakalpojumu netiešās izmaksas uz vienu sertificēto arhitektu.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu arhitektūras jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas pakalpojumu cenrādi, kas attiektos uz visām arhitektu kompetences pārbaudes iestādēm. 

Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi neparedz tiesības kādai konkrētai kompetences pārbaudes iestādei būt vienīgajai, kas veic arhitektu uzraudzību un kompetences novērtēšanu, līdz ar to, jebkura privāto tiesību juridiska persona, kas ir izpildījusi noteiktās prasības attiecībā uz kompetences pārbaudes iestādēm, var pretendēt uz deleģēšanas līguma noslēgšanu un tiesībām veikt arhitektu sākotnējo kompetences novērtēšanu sertifikāta saņemšanai un patstāvīgās prakses uzraudzībai.

Līdz ar to plānots noteikt, ka arhitektu kompetences pārbaudes iestādes maksas pakalpojumos ietilpst sākotnējā kompetences novērtēšana arhitekta sertifikāta saņemšanai 150 eiro apmērā, kā arī gada maksa 30 eiro apmērā par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu.

Tāpat maksas pakalpojumos paredzēts noteikts, ka kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanas eksāmena izmaksas būs 960 eiro par eksāmena pirmo daļu un 1600 eiro par eksāmena otro daļu no vienas personas par vienu eksāmenu.

Maksas pakalpojumos ietilpst arī arhitektu uzraudzība. Arhitektu uzraudzības ietvaros arhitekti katru gadu veic maksājumu par aktīvo sertifikātu. Būvspeciālistu reģistrā 2019.gada 17.martā (aprēķinu veikšanas brīdis) ir reģistrēti 830 aktīvi arhitektu sertifikāti. Arhitektu uzraudzības netiešās izmaksas ir aprēķinātas, balstoties uz Latvijas Arhitektu savienības aprēķiniem, ņemot vērā, ka "Serteks" šobrīd nevar objektīvi novērtēt arhitektu uzraudzības netiešās izmaksas.

Paredzēts, ka arhitektu uzraudzības netiešās izmaksas būs 67 eiro uz vienu arhitektu gadā. 

Tāpat paredzēts, ka sertificēto arhitektu skaits, kas ievēros standarta sertifikāta uzturēšanas prasības ir 580. Kopā tiešās izmaksas uz vienu sertificēto arhitektu paredzētas 147 eiro gadā. Kopā ar netiešajām izmaksām arhitektu uzraudzības maksas pakalpojuma cena plānota 214 eiro gadā uz vienu arhitektu. 

Paredzēts, ka sertificēto arhitektu skaits, kas ievēros atvieglotas sertifikāta uzturēšanas prasības ir 250. Šo arhitektu uzraudzības tiešās izmaksas ir 33 eiro gadā uz vienu sertificēto arhitektu gadā un kopā ar netiešajām izmaksām šādu arhitektu uzraudzības maksas pakalpojuma cena plānota 100 eiro gadā uz vienu arhitektu. 

Līdz ar to, lai nosegtu izmaksas par arhitektu uzraudzību, arhitektiem, kuriem ir atvieglotas sertifikāta uzturēšanas prasības (250 arhitekti) ir jāmaksā uzraudzības maksa 100 eiro gadā un arhitektiem, kuriem ir standarta sertifikāta uzturēšanas prasības (580 arhitekti) ir jāmaksā uzraudzības maksa 214 eiro gadā. Šajā maksā nav iekļauta gada maksa par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu 30 eiro apmērā.

Tāpat paredzēts, ka atkārtotas patstāvīgās prakses un profesionālās pilnveides pārbaudes maksas pakalpojuma cena būs 40 eiro. 

Savukārt profesionālās pilnveides pārbaudes eksāmena pirmās daļas maksa paredzēta 240 eiro apmērā, bet eksāmena otrās daļas maksa 120 eiro apmērā.