LABEEF svinīgi parakstīs līgumu ar ERAB par 7,5 miljonu eiro piesaisti pirmajiem ēku atjaunošanas projektiem Latvijā Ziņas

LABEEF svinīgi parakstīs līgumu ar ERAB par 7,5 miljonu eiro piesaisti pirmajiem ēku atjaunošanas projektiem Latvijā

Pirmdiena, 27 februārī, 2017

Rīga, 24.febr., LETA. Šodien sabiedriskais fonds LABEEF ("Latvian Baltic Energy Efficiency Facility") svinīgi parakstīs 2016.gada decembra beigās noslēgto līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par 7,5 miljonu eiro piesaisti pirmajiem ēku atjaunošanas projektiem Latvijā.

Pasākums notiks plkst.11.30 Mastu ielā 8, Rīgā. LABEEF iepazīstinās ar fonda darbības principiem un projektu pieteikšanas nosacījumiem. Pasākuma otrajā daļā būs iespēja klātienē apskatīt atjaunotu daudzdzīvokļu ēku Mastu ielā 8, kas ir viens no veiksmīgākajiem līdz šim īstenotajiem energoservisa kompāniju (ESKO) ēku atjaunošanas piemēriem Latvijā ar augstiem energoefektivitātes rādītājiem.

LETA jau ziņoja, ka 21.februārī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē LABEEF padomes loceklis Harijs Švarcs informēja, ka ERAB gatavs ieguldīt līdz četriem miljoniem eiro, bet 3,5 miljoni eiro jāpiesaista Latvijas pusei. Patlaban Latvijā nav izstrādāta valsts politika un mehānisms, kā piesaistīt finansējumu energoservisa kompānijām (ESKO), tāpēc Švarcs komisijas deputātiem prezentēja LABEEF un ESKO darbības modeli, lai mudinātu pieņemt politisku lēmumu par finansējuma mehānisma izveidi.

Saeimas komisijas deputātiem radās bažas, vai patlaban šim mehānismiem piesaistot finansējumu no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") realizētās grantu programmas ēku siltināšanai, neveidosies dubultā atbalsta shēma, tāpēc komisija aicināja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju pēc pusotra mēneša prezentēt savu redzējumu.

Švarcs deputātus informēja, ka LABEEF ir alternatīvs finanšu piesaistes instruments, kas cieši sadarbojas ar ESKO kompānijām. "ESKO kompānija organizē visus darbus, kas saistīti ar energoefektivitāti, atbild par visu procesa vadību un inženiertehniskiem risinājumiem un citiem jautājumiem. ESKO darbojas uz energoefektivitātes līguma pamata, garantējot ēkai līgumā paredzēto energoefektivitātes līmeni turpmākos 20 gadus. Ja ESKO kompānija šos nosacījumus neievēro, tad iedzīvotājiem ir tiesības nemaksāt," skaidroja Švarcs.

Viņš piebilda, ka arī energoefektivitātes pasākumu finansēšanu, vienojoties ar banku, organizē ESKO. "Patlaban ESKO Latvijā ir neattīstīti, bet interese par šo darbības veidu ir apsaimniekošanas, projektēšanas, celtniecības un siltumražošanas uzņēmumiem. Vairums no tiem ir mazi un, ieguldot pāris miljonus, to kapacitāte būs izsmelta un šie uzņēmumi vairs nevarēs piesaistīt finansējumu," stāstīja Švarcs.

 

LABEEF padomes loceklis norādīja, ka šajā brīdī projektā iesaistās LABEEF fonds, lai piesaistītu finanses un nodrošinātu ESKO uzņēmumu. "LABEEF garantē, ka atpirks ESKO uzņēmuma saistības un tad ESKO var norēķināties ar banku un sākt realizēt nākamo projektu. Savukārt LABEEF akumulē ESKO līgumus un piesaista finansējumu no lielajiem institucionālajiem finansētājiem," skaidroja Švarcs.

Viņš norādīja, ka noslēgtais līgums ar ERAB paredz pirmo 15 daudzdzīvokļu māju renovāciju pēc ESKO principa. "ERAB ir gatava iet arī tālāk un līdzfinansēt projektus par simtiem miljoniem eiro, taču vispirms ir nepieciešams izveidot sākotnējo portfeli un tāpēc nepieciešams politisks lēmums par finansēšanas mehānismu un tas ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk," sacīja Švarcs.

"Altum" valdes loceklis Jēkabs Krieviņš komisijas deputātiem norādīja, ka kopumā "Altum" atbalsta ESKO mehānismu. "Šodien gan varam piedāvāt tikai garantiju, vai kapitālu no riska kapitāla fondiem. Līdzfinansējumu LABEEF var piedāvāt tikai ar valsts atbalsta programmu, tāpēc vajag politisko atbalstu un lēmumu par šādu programmu," viņš sacīja.

Arī Finanšu ministrijas pārstāve Dina Buse atzīmēja, ka ministrija atbalsta ESKO mehānismu. "Atbalstam pozīciju, ka nepieciešami nevis granti, bet uz tirgus nosacījumiem balstīts finanšu instruments. Šis fonds varētu attīstīties un veidoties par strukturēto finanšu instrumentu, kurā Latvijas investori varētu ieguldīt līdzekļus," viņa teica.

Savukārt Švarcs piebilda, ka kopumā Latvijā ir 38 000 daudzdzīvokļu māju, no tām renovēti ir tikai 1500 ēku. Aptuveni 85% ēku neatbilst mūsdienu siltumtehnikas prasībām. Lai līdz 2030.gadam sasniegtu Latvijas Enerģētikas stratēģijā paredzēto siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 100 kilovatstundām uz kvadrātmetru, ēku siltināšanai nepieciešamais finansējums ir 4,3 miljardi eiro.

Latvijā apmēram 70% iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti laika posmā no 1945.gada līdz 1992.gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš, kuru nevarēs pagarināt, ja nākamajos 10-20 gados netiks veikti būtiski renovācijas darbi. Latvijā līdz šim galvenais padomju laiku ēku atjaunošanas finansēšanas avots ir ES fondu līdzekļi, kuri būs pieejami tikai līdz 2020.gadam. Apzinoties situāciju, nevalstiskās organizācijas kopā ar Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) speciālistiem, nozares un finanšu ekspertiem izstrādāja un pirms gada prezentēja jaunu ēku atjaunošanas finanšu un zināšanu platformu LABEEF.

Investīciju platformas izveidi finansiāli atbalsta arī Eiropas Komisijas programmas "Apvārsnis 2020" projekts "SUNShINE", kura iniciatori ir Rīgas Tehniskā universitāte un nozares eksperti. Projekta ietvaros tiks izstrādāti inovatīvi finanšu un zināšanu koncepti daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, ko nākotnē plānots izmantot ne tikai Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs.

LETA

Sandra Fomina @nadja
žurnāliste
2 gadi 3 mēneši 28 dienu portālā
Bija online 29 maijā 16:29
Meklētājs būvniecības nozarē