BVKB vadītāja: Ja gribam stiprināt OIK uzraudzību, ir nepieciešami resursi

Jūlija vidū Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas uzticēt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tādējādi birojs papildus esošajiem pienākumiem īstenos padsmit dažādas jaunas funkcijas, tostarp elektrostaciju fiziskās pārbaudes un degvielas tirgus uzraudzības darbības. Lai plānotās izmaiņas īstenotu, nepieciešams veikt izmaiņas trīs likumos un vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus BVKB pieprasa arī 30 jaunu štata vietu izveidi. BVKB direktore Svetlana Mjakuškina intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka ir kategoriski pret formālu funkciju pārņemšanu un visiem ir jāsaprot, ka nozares uzraudzības stiprināšanai ir nepieciešami resursi.

Pirmajā pusgadā veikta 331 publisko ēku ekspluatācijas pārbaude. Kādi ir to rezultāti, cik ēkas ir labā stāvoklī, cik neapmierinošā? Vai ir aizliegta kādu ēku vai to daļu ekspluatācija?

Mūsu prioritāte arī šogad ir izglītības iestādes, un pēdējā gada laikā tajās būtiskas neatbilstības neesam konstatējuši. Vienlaikus liela uzmanība ir pievērsta prasībai, kas nosaka to, ka ēkas īpašniekiem ik pēc 10 gadiem ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana. Tehnisko apsekošanu var veikt sertificēti būvspeciālisti. Likums paredz, ka tad, ja ēka ir nodota ekspluatācijā līdz 2004.gadam, līdz 2019.gada 1.oktobrim tai ir jāveic periodiskā tehniskā apsekošana. Kopējais mūsu piekritībā esošo ēku skaits ir apmēram 10 000, no kurām 8000 līdz šā gada 1.oktobrim būtu jāveic tehniskā apsekošana. Regulējumā teikts - ja tehniskā apsekošana ir veikta, atzinums ir jānosūta kontrolējošajai iestādei, taču šogad esam saņēmuši vien nedaudz vairāk par 200 atzinumiem, kas ir ļoti maz. Esam uztraukti, ka ēku īpašnieki nepievērš pietiekamu uzmanību šai prasībai. Tās būtība ir apzināt ēkas tehnisko stāvokli, primāri trīs pamatlietas - mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un ugunsdrošos risinājumus. Turklāt mēs pagājušajā gadā izsūtījām ēku īpašniekiem informāciju par nepieciešamību veikt tehnisko apsekošanu.

Katram individuāli?

Protams! Informējām par to, ka normatīvie akti nosaka šādu pienākumu, un aicinājām to darīt savlaicīgi un neatlikt uz pēdējo brīdi. Tiesa, sertificētu būvspeciālistu Latvijā ir tik, cik ir. Taču, ja gaidīs līdz pēdējam brīdim, skaidrs, ka izmaksas pieaugs, un tad sāksies diskusijas, ka nav finansējuma, lai veiktu šo pasākumu.

Kopumā runājot par ekspluatāciju, jāatzīmē, ka īpašniekam ir jārūpējas par ēkas uzturēšanu. Ja tiek konstatētas kādas nepilnības, tās ir jānovērš nevilcinoties. Nereti šķietami nebūtiskas atkāpes no normas var rezultēties būtiskos pārkāpumos. Kā piemēru var minēt lietus ūdens novades sistēmas - ja tās nav kārtībā, drīzumā būs problēmas ar ēkas pamatiem.

Gribētu piebilst, ka šobrīd strādājam pie atzinumu digitalizācijas, tas palīdzēs pilnveidot uzraudzību. Proti, ja šobrīd atzinumi lielākoties tiek gatavoti papīra formātā, turpmāk tie būs jāgatavo elektroniski, un tas mums ļaus efektīvāk atlasīt kritiskos objektus. Šobrīd no 10 000 atlasīt pārbaudāmos objektus ir sarežģīti. Nākotnē sistēma būs pilnveidota, un varēsim uzreiz redzēt, kurām ēkām nav sagatavots atzinums, kuros atzinumos konstatētas būtiskas nepilnības u.tml.

Precizējot - digitalizēti tiks tie atzinumi, kurus sagatavo BVKB, vai tie, kuri jāiesniedz birojā?

Šobrīd runāju par tehniskās apsekošanas atzinumiem, kuri ir jāiesniedz birojā. Taču arī mūsu atzinumi būs digitalizēti. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izveidota tāda kā digitālā lieta, kuru īpašnieks var atvērt un paskatīties ēkas vēsturi, līdzīgi kā cilvēka slimības vēsturi. Lai ir redzams, kad ir veikta tehniskā apsekošana, kādi ir bijuši secinājumi.

Runājot par tiem 200 atzinumiem, kurus esat šogad saņēmuši, vai pārbaudīsiet, kas tajos ir sarakstīts un vai nav vienkārši veikta atrakstīšanās formalitātes pēc?

Katrs saņemtais tehniskās apsekošanas atzinums tiek izvērtēts. Papildus tam veicam fiziskas pārbaudes, braucot uz objektiem. Tostarp tiek veiktas pirmreizējās pārbaudes - objektos, kuros neesam vēl nekad bijuši un par kuriem nav saņemts tehniskais atzinums. Fiziskās pārbaudes notiek arī tad, ja iepriekš ir pieņemts lēmums par attiecīgo ēku, ar kuru esam uzlikuši par pienākumu veikt noteiktas darbības, bet neesam saņēmuši atgriezenisko saiti, vai pastāv bažas, ka kaut kas netiks izdarīts. Braucam, ja esam saņēmuši sūdzības, ka ir bažas par ēkas tehnisko stāvokli.

Mēs arī veicam administratīvās jeb dokumentārās pārbaudes - izvērtējam sniegto informāciju. Ir ne vien jāgūst pārliecība, ka ir nodrošināta atbilstība jau minētajām trim pamatprasībām, bet tāpat ir ļoti būtiski izdarīt secinājumus - vai ēka ir droša, kāds ir tās tehniskais stāvoklis. Ja būvspeciālista sagatavotais atzinums nav kvalitatīvs vai pietiekami pamatots, mēs informējam sertificēšanas institūciju. Visa mūsu sistēma ir būvēta uz sertificētiem speciālistiem.

Un kas notiks ar tiem teju 8000 ēku īpašnieku, kuri atzinumus tā arī varētu neiesniegt? Būs kādas sankcijas?

Var būt arī sankcijas. Administratīvo sodu mums nav tiesību piespriest, bet mēs varam pieņemt saistošu lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu veikt apsekošanu, un pēc tam sekot līdzi tā izpildei. Ja lēmums netiek pildīts, mēs varam uzsākt tā piespiedu izpildi, kas arī var rezultēties ar naudas sodu. Fiziskai personai šāds sods var būt līdz 5000 eiro, bet juridiskai - pat 10 000 eiro. Pagaidām neviens šāda veida administratīvais akts nav pieņemts.

Šobrīd top arī grozījumi Būvniecības likumā, kas paredzēs BVKB tiesības piemērot administratīvos sodus. Valdība tos jau ir akceptējusi, bet vēl tie ir jāpieņem Saeimai.

Vai šogad ir bijuši gadījumi, kad jāpārtrauc ēku ekspluatācija?

Iepriekšējos gados novērotā tendence turpinās arī šogad - apmēram 7% pārbaudīto ēku ir daļēji vai pilnīgi aizliegta ekspluatācija. Jā, daļa no tām ir grausti, bet tāpat ir ēkas, kuras aizliedzam ekspluatēt, jo tās tiek atzītas par nedrošām.

Principā situācija ir nemainīga jau vairākus gadus?

Jā.

Nejūt nekādus uzlabojumus vai situācijas pasliktināšanos?

Var teikt, ka temperatūra ir nemainīga. Redzam, ka nedrošo ēku procents paliek nemainīgs. Manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka ēku īpašnieki īsti neizprot savu lomu atbildības ķēdē. Mums ir mazliet jāmaina domāšanas veids. Īpašnieks ir atbildīgs ne tikai par to, kas notiek viņa dzīvoklī - viņš ir atbildīgs arī par kopīpašumu. Jā, īpašnieks noslēdz līgumu ar ēku apsaimniekotāju u.tml., bet atbildība tāpat paliek viņa pusē.

Publisko ēku īpašniekiem sapratnei it kā vajadzētu būt. Tas jau nav dzīvokļu nams.

Vajadzētu, bet… Protams, nav izslēgts, ka tagad ir pasūtīts lērums tehnisko atzinumu un mēs līdz 1.oktobrim tos saņemsim, tomēr, objektīvi vērtējot, šāda iespēja ir maza.

Saprotu, ka aizbildināties nevar, ja katram ir sūtīta individuāli informācija.

Nevar gan. Informācija tika sūtīta, tāpat par to ik pa laikam atgādinām gan sociālajos tīklos, gan mūsu mājaslapā.

Turpinot par būvdarbu kontroli, cik saprotu, līdz šim esat veikuši pārbaudes apmēram 400 objektos. Kādi ir secinājumi? Vai būvdarbu procesā iesaistītie ievēro nosacījumus?

Ne vienmēr ievēro.

Kas ir lielākie pārkāpumi?

Lielākais pārkāpums ir patvaļīga būvniecība, bet vienlaikus jānorāda, ka par patvaļīgu būvniecību uzskata darbus, kas nav saskaņoti projektā. Piemēram, ja notiek izmaiņas, kas varētu skart nesošās konstrukcijas, ir jāizpilda noteikta procedūra, lai saskaņotu izmaiņas, tāpat šīm izmaiņām ir jāveic ekspertīze. Kopumā redzam, ka ik pa laikam šie nosacījumi netiek ievēroti - iemesli tam ir laiks, spiediens no pasūtītāja puses utt., līdz ar to veidojas situācijas, kad konstatējama patvaļīga būvniecība.

Savukārt, ja mēs runājam nevis par jauno objektu būvniecību, bet par pārbūvi, tad nākas secināt, ka nereti ir veikta nepietiekama izpēte pirms projekta izstrādes. To spilgti parādīja gan Brasas, gan Deglava tilts, kad būvniecības procesā atklājās būtiskas konstruktīvas nepilnības, kas nebija ievērtētas un atspoguļotas projektā.

Pasūtītājs skaidroja, ka nemaz nebija pasūtījuši šādu izpēti.

Tā nevar darīt. Viena lieta ir pasūtītājs, bet otra - iesaistītie sertificētie speciālisti, kuriem kā lietpratējiem bija attiecīgi jārīkojas. Par minētajiem gadījumiem esam informējuši sertificēšanas institūcijas, jo problēmas bija konstatētas arī tehniskajos atzinumos, secinājumi nebija attiecīgi pamatoti.

Tātad informējāt par konkrētiem būvinženieriem, kas šos atzinumus parakstījuši.

Jā. Sertificētie būvspeciālisti ir atslēgas cilvēki, kuriem vajadzētu nodrošināt kvalitatīvu, normatīvo aktu prasībām atbilstošu būvniecību. Tāpēc liela loma ir sertificēšanas institūcijām. Turklāt jāpatur prātā, ka sertifikācija neaprobežojas tikai ar sertifikāta piešķiršanu - jābūt arī atbilstošai uzraudzībai. Tāpēc prieks, ka šim jautājumam Ekonomikas ministrija šobrīd pievērš lielu uzmanību, jo sertificēšanas institūcijas faktiski pilda valsts deleģētu funkciju. Ir izstrādātas vadlīnijas, kuras sertificēšanas institūcijām jāievēro, veicot uzraudzību, bet, ja mēs kā kontrolējošā iestāde redzam kādas nepilnības, tad par to informējam gan sertificēšanas institūciju, gan Ekonomikas ministriju un aicinām izvērtēt attiecīgā speciālista kompetenci.

Vai ir bijis daudz gadījumu, kad aicināt sertificēšanas institūcijas izvērtēt kāda būvspeciālista kompetenci? Ar ko tas rezultējies?

Vairākas lietas šobrīd ir izskatīšanas stadijā. Atsevišķos gadījumos lēmums ir pozitīvs sertificētajam speciālistam, bet jāpiebilst, ka virkni lēmumu pārvērtē Ekonomikas ministrija kā uzraugošā iestāde.

Atgriežoties pie pārbūvēm, Jaunais Rīgas teātris arī bija jūsu uzraudzībā. Kādi ir jūsu secinājumi? Izpēte pirms projekta izstrādes bija pietiekama?

Mēs šobrīd šo lietu izskatām atkārtoti, ņemot vērā saņemto papildu informāciju. Esam nodrošinājuši kontroli, objektā bijuši vairākas reizes. Pirmo reizi bijām pirms pāļu iestrādes procesa, bet pēc tam - kad saņēmām informāciju par plaisām. Pārbaudot būtiskas neatbilstības būvniecības procesā mēs nekonstatējām, tomēr šis ir komplekss jautājums, kurā secinājumus nevar izdarīt tikai pēc dokumentiem. Te jāveic padziļināta analīze ar neitrāliem instrumentiem.

Tātad darbi tika veikti pēc projekta?

Jā, vismaz tajā brīdī, kad objektā tika veiktas pārbaudes.

Runājot par izskanējušo informāciju, ka pats projekts ir kļūdains, gribētu pievērst uzmanību, ka diemžēl līdz šai dienai tā arī neesam saņēmuši informāciju par šīm kļūdām.

Ir arī izskanējis, ka BVKB saņēmis maldinošu informāciju par vibrācijām pāļu urbšanas laikā.

Lietas materiālos figurē dokumenti, kuri liecina par to, ka ir veikti mērījumi. Tomēr ir jāvērtē kontekstā laiks, kad notika pāļu urbšanas process, un laiks, kad veikti mērījumi. Pie tā visa šobrīd strādājam.

Kad pārbaude varētu tikt pabeigta?

Domāju, ka rezultāti būs gatavi līdz augusta beigām. Vienlaikus mums ir svarīgi saprast nesaskaņu iemeslus. Mēs nevaram vērtēt to, kas ir vai nav paredzēts līgumā, mums ir jāvērtē darbi atbilstoši mūsu kompetences ietvaram - ko esam pārbaudījuši, kādi dokumenti iesniegti u.tml. Lai pēc tam mēs varētu izdarīt secinājumus un nepieciešamības gadījumā no savas puses veikt kādas preventīvas darbības.

Kādas varētu būt šīs preventīvās darbības?

Tās varētu būt dažādas. Piemēram, tiek identificēti konkrēti būvdarbi, kurus pirms pabeigšanas obligāti kontrolē trešā puse. Tāda ir vairāku citu valstu prakse. Šobrīd ir būvdarbu vadītājs, kas pārstāv būvnieku, bet no otras puses ir būvuzraugs, kas aizsargā pasūtītāja intereses. Tomēr rezultātā vienalga izskatās, ka vēl bez papildu klasiskas uzraudzības nevaram iztikt. Vienlaikus ļoti labi saprotam, ka nekad nebūs sistēmas, kur katrā objektā stāvēs klāt valsts pārstāvis un skatīsies uz pirkstiem.

Kas varētu būt šie kontrolējamie būvdarbu veidi?

To mēs skatīsimies, kad būsim izvērtējuši šo lietu un sākuši iekšējās diskusijas ar speciālistiem.

Tātad šobrīd jūs vēl nevarat pateikt, kuram - pasūtītājam, projektētājam vai būvniekam - ir taisnība?

Nevaram.

Gribētu uzsvērt, ka uzraudzībai ir jābūt gudrai. Saprotam, ka mūsu resurss ir tāds, kāds ir, tāpēc ir jāmēģina riskus sadalīt pēc prioritātēm. Milzīgs solis uz priekšu šajā jomā ir jaunums Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), ar ko tiks noteikts objekta riska līmenis. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs tiešām koncentrētu resursus tur, kur ir problemātiskie objekti, kā arī lai mēs varētu nodrošināt sistēmas caurskatāmību un visiem būtu skaidrs, kāpēc ejam vai neejam uz konkrētiem objektiem. Skaidrs, ka lielāki riski būs tad, ja notiks jauna būvniecība vai pārbūve objektos, kuros strādājošajiem būvniecības procesa dalībniekiem ir konstatētas neatbilstības. Šī funkcionalitāte gan vēl nav pieejama produkcijas vidē, taču tā ir notestēta un plānojam to palaist lietošanā provizoriski šogad septembrī.

Dati tur atlasīsies automātiski un sistēma pati vērtēs?

Vienīgais, kas tiks ievadīts manuāli, ir būvdarbu kvadratūra. Pārējais notiks automātiski.

No 1.janvāra BIS būs obligāta - vai BVKB un būvniecības procesa dalībnieki tam ir gatavi? Pavisam nesen izskanējis, ka Rīgas būvvalde vēl rekomendē iesniegt dokumentus papīra formātā.

Šobrīd pilnībā digitalizēts ir tā saucamais pirmais BIS posms - no ieceres iesniegšanas līdz būvdarbiem. Šī funkcionalitāte lietotājiem ir pieejama jau kopš 2018.gada vasaras. Paralēli tam notika darbs pie otrā posma - no būvdarbu uzsākšanas līdz būves pieņemšanai ekspluatācijai. Šī funkcionalitāte arī ir gatava. Tās izstrādē piedalījušies 488 dalībnieki no 43 organizācijām, notikušas vairāk nekā 40 darba grupas sēdes. Sistēmas lietotājiem gan vēl otrajā posmā paveiktais nav pieejams, jo ir nepieciešami atbilstoši grozījumi normatīvajos aktos. Tie ir sagatavoti, un rudenī šī funkcionalitāte tiks palaista, līdz ar to viss būvniecības process, sākot no ieceres iesniegšanas līdz nodošanai ekspluatācijai, būs digitalizēts.

Runājot par Rīgu - tā pievienojās BIS tikai šā gada sākumā, kamēr pārējās būvvaldes to sāka darīt no 2016.gada. Oficiāli no Rīgas būvvaldes neesam saņēmuši nekādu informāciju par to, ka tā atsacītos vai motivētu būvniecības procesa dalībniekus turpināt dokumentus iesniegt papīra formātā. Pieļauju, ka tāds ir atsevišķu darbinieku komunikācijas veids. Man negribētos ticēt, ka notiek kaitniecība vai pat sabotāža no Rīgas puses. Galu galā esam noslēguši rakstveida vienošanos par BIS izmantošanu, kā arī apmācījuši darbiniekus par visu sistēmā pieejamo funkcionalitāti, tāpēc sagaidām, ka viņi sāks to aktīvi izmantot.

Gan jaunā funkcionalitāte, gan saistībā ar to notikušās apmācības ir ļoti būtiski aspekti, ņemot vērā, ka no 1.janvāra visām jaunajām būvniecības iecerēm būs jābūt iesniegtām caur BIS. Tam gatavojamies jau laikus, un šobrīd darbam ar BIS esam apmācījuši visas Latvijas būvvaldes, taču ar to vēl ir par maz, un mums jāturpina lielu uzmanību veltīt būvspeciālistu sagatavošanai. Tāpēc plānots, ka septembrī sāksim apmācību kursu, tostarp notiks 15 reģionālie semināri un 99 vebināri būvspeciālistiem un tehnisko noteikumu izdevējiem, ar mērķi iepazīstināt viņus ar jauno BIS funkcionalitāti.

Ceram, ka saņemsim atgriezenisko saiti par jauno sistēmu no visiem lietotājiem. Digitalizācija ir pietiekami sarežģīts process, un, kamēr mēs neesam to izmēģinājuši reālā darbā, pieļaujam, ka būs nepieciešamība vēl kaut ko pielāgot. Līdz decembrim mums būs laiks nepilnības novērst, lai no 1.janvāra visi varētu sistēmu droši izmantot.

No 1.janvāra tātad nekas papīra formātā vairs netiks iesniegts?

Jā, no 1.janvāra visas jaunās būvniecības ieceres atbilstoši likumam būs jāiesniedz tikai elektroniski caur BIS. Vienlaikus jāatzīst, ka zināmu laiku vēl būs paralēla sistēma, jo ir jau uzsāktas ieceres un ar tām var turpināt strādāt papīra formātā. Šogad gan esam izstrādājuši tādu BIS funkcionalitāti, kas ļautu arī šādas ieceres digitalizēt.

Manuprāt, pasūtītājiem ir jābūt ieinteresētiem pāriet uz digitālo vidi, jo process tādējādi kļūs ne tikai ātrāks, bet arī caurskatāmāks. Varēs konkrēti redzēt, kurš un kurā datumā ko ir apstiprinājis, nevarēs vairs atrunāties, ka tas nav mans paraksts vai tamlīdzīgi.

Šovasar tika pārdalīti līdzekļi nākamajai BIS kārtai. Kas tajā ir paredzēts? Cik ilgā laikā to paredzēts izstrādāt?

Četru gadu periodā ir plānots gan pilnveidot jau esošos procesus, gan izstrādāt jaunus. Pieminēšu tikai atsevišķas lietas, kas tiks pilnveidotas, - lēmumu pieņemšana, kas šobrīd ir milzīgs izaicinājums attiecībā uz ēku remontiem, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu. Attīstot BIS, pievēršam uzmanību arī BIM (Building Information Modeling). Šobrīd BIM projektus ir iespējams ievietot BIS, bet mēs vēlamies pievienot iespējas ar to arī strādāt sistēmā - mērīt, novērtēt dažādus elementus u.tml.

Jāpiemin arī saskaņošanas process. Domāsim, kurus no būvniecības posmiem vēl varētu automatizēt. Tiks pilnveidots uzraudzības modelis, izveidota mobilā funkcionalitāte - sistēmā varēs ieiet un strādāt arī no mobilajiem telefoniem. Pastāvīgi domājam, kādas funkcijas varētu pievienot, iespējams, tā varētu būt elektroenerģijas rādījumu nodošana.

Viena no BIS datubāzēm ir būvkomersantu reģistrs. Vai un kā tiek pārbaudīts, kādi speciālisti kompānijā ir reģistrēti? Vai tiek pārbaudīts, vai kompānija vispār ir šajā reģistrā?

Reizi gadā būvniekiem ir jāaktualizē informācija. Attiecīgi, ja tas nav darīts, mēs varam pieņemt lēmumu par kompānijas izslēgšanu no reģistra. Uzdevāt jautājumu par speciālistiem - šobrīd speciālistiem pašiem ir jāievada dati par sevi. Vienlaikus plānojam attīstīt sistēmu tā, lai tas notiktu automātiski un vairs nebūtu iespējams daļu projektu, pie kā speciālists strādājis, atspoguļot, bet daļu - nē. Būs redzama visa konkrētā speciālista pieredze. Manuprāt, tas ir svarīgs instruments.

Kā zināms, mēs esam pārzinis vienotās elektroniskās darbalaika uzskaites datubāzei (VEDLUDB), kas šobrīd ir izstrādes stadijā. Sistēma tiks pabeigta līdz gada beigām. Tā uzkrās datus par speciālistu darba laiku dažādos objektos. Plānojam integrēt šo informāciju arī būvdarbu žurnālā, kas ļaus mums redzēt, kad un kurš ir bijis attiecīgajā objektā, kā arī to, vai kādam speciālistam nav neadekvāti liels objektu skaits.

Šīs sistēmas būs savienotas?

VEDLUDB ir atsevišķa sistēma, bet mēs gribam, lai šīs sistēmas apmainītos ar informāciju.

Vai ir kādi būvniecības uzņēmumi, kuriem nav pienākuma būt reģistrā?

Būvkomersantu reģistrā ir jābūt visiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar būvniecību. Pirmajā pusgadā tajā bija 5842 uzņēmumi, bet būvspeciālistu reģistrā bija 6930 speciālisti. Vēl mums ir neatkarīgo ekspertu reģistrs ēku energoefektivitātes jomā - 92 eksperti, ēku energosertifikātu reģistrs - 8950 sertifikāti, būvinspektoru reģistrs - 279, bet dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā pirmajā pusgadā bija reģistrēti 727 pārvaldnieki.

Kad sākāt ekspertu sertifikāciju, izskanēja bažas, ka šis process notiek par lēnu, valstī trūkst speciālistu utt. Kāda ir pašreizējā situācija?

Arī mēs esam dzirdējuši bažas par to, ka valstī, iespējams, trūkst būvspeciālistu. Pētījumu par šo tēmu gan nav. Ja runājam tieši par sertifikāciju, tad redzam, ka visas jomas nav noklātas - no 29 darbības sfērām būvekspertīzes specialitātē nav noklātas 10. Esam pieprasījuši informāciju no sertificēšanas institūcijām par to, cik kritiski ir uzturēt šīs jomas. Iespējams, pēc konkrēto jomu speciālistiem vienkārši nav pieprasījuma.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā būtiski izmainījām iekšējos procesus, lai nodrošinātu to, ka sertificēšana notiek anonīmi. Tas nozīmē to, ka ekspertu komisija, kas izvērtē būvspeciālista kompetenci, nezina, kas tas ir par ekspertu. Līdz ar to ir pieaudzis gan pieteikumu, gan arī piešķirto sertifikātu skaits. Jāatzīst gan, ka ne visi gribētāji ir saņēmuši sertifikātus. Nākotnē gribētu arī ekspertu komisijas darbu padarīt anonīmu.

BVKB no nākamā gada tiks nodota apjomīga papildu funkcija - enerģētikas uzraudzība, tostarp OIK. Kā to plānots paveikt un kādi papildu resursi tam nepieciešami?

Iecere ir stiprināt enerģētikas uzraudzību. Mēs nerunājam tikai par OIK, bet par padsmit dažādām funkcijām, tostarp ēku energoefektivitātes uzraudzību, naftas produktu kvalitātes uzraudzību utt.

Protams, esam veikuši aprēķinus, kādi resursi mums tam būtu nepieciešami, jo esmu kategoriski pret vienkārši funkciju pārņemšanu. Pārmaiņas ļaus spert nozīmīgu soli nozares sakārtošanā, tomēr joma nesakārtosies vienkārši ar darbavietu un pienākumu pārcelšanu. Ja gribam stiprināt uzraudzību, visiem ir jāsaprot, ka tam ir nepieciešami resursi. Šobrīd pieprasām 30 jaunas štata vietas, un tās ir tikai pamatfunkciju īstenotājiem. Šie aprēķini ir veikti, ņemot vērā uzraugāmo objektu skaitu. Savukārt atbalsta funkcijas nodrošināsim ar esošajiem BVKB resursiem.

Tātad uzraudzīsiet elektrostacijas. Ko vēl? Naftas bāzes?

Veiksim obligātā iepirkuma mehānisma nosacījumu uzraudzību un kontroli, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nodrošinājumu un citas enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas, kā, piemēram, lielo enerģijas patērētāju un lielo uzņēmumu saraksta sastādīšanu, obligāto energoauditu un energopārvaldības pienākumu izpildes kontroli un ziņojumu par veiktajiem pasākumiem apkopošanu. Tāpat mūsu pienākumos būs transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole, piemēram, degvielas tirgus uzraudzība, degvielas kvalitātes uzraudzība u.c.

Uzraudzība attieksies arī uz dzīvojamo fondu?

Šeit primāri tiek runāts par energoefektīviem uzņēmējiem. Pārsvarā lielajiem uzņēmumiem.

Arī šobrīd energoefektivitāte ir mūsu kompetencē. Piemēram, kontrolējam, vai ēkā ir izvietoti energosertifikāti. Mēs skatāmies, vai jaunajos projektos paredzētie energolielumi ir atbilstoši regulējumam, jo ar katru gadu prasības attiecībā uz energoefektivitāti kļūst arvien stingrākas.

Vai jums nebūtu jāmaina nosaukums līdz ar jaunajām funkcijām?

Būtu, bet, ņemot vērā, ka tādējādi būtu jāveic grozījumi vēl aptuveni 30 normatīvajos aktos, kas skar būvniecību, kādu laiku dzīvosim ar esošo nosaukumu. Nosaukums gan vairs nebūs atbilstošs tām funkcijām, kuras īstenosim. Tāpēc tika piedāvāts šāds nosaukuma variants - Valsts enerģētikas un būvniecības kontroles birojs. Vienlaikus uzskatu, ka nosaukumam nav nozīmes, tagad jākoncentrējas uz funkciju pārņemšanu.

Šobrīd kopā ar Ekonomikas ministriju strādājam pie tehniskiem grozījumiem, kas ļaus birojam no 1.janvāra nodrošināt jauno funkciju īstenošanu. Redzam arī iespējas optimizēt un digitalizēt atsevišķus procesus, tādējādi nākotnes resursus vairāk novirzot fiziskajām pārbaudēm.

Lai pārņemtu funkcijas, ir nepieciešams veikt izmaiņas trīs likumos un vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumos. Savukārt pēc tam būs jāmaina iestādes reglaments un amatu apraksti. Strādājam pie procedūrām, lai būtu skaidrs, kā mēs īstenosim jaunos pienākumus. Vēl ļoti liels darbs ir priekšā!

To ir reāli vispār paspēt?

Šobrīd izskatās, ka jā. Viss ir atkarīgas no valdības, bez grozījumiem normatīvajos aktos tas nebūs iespējams.

Ņemot vērā, ka trīs likumi ir jāpieņem Saeimai, nav gluži prognozējami, cik ilgā laikā tas varētu notikt.

Jā, bet jāsaprot, cik liela ir politiskā griba. Ja neko negribam mainīt, tad varētu būt kavēšanās, bet, mūsuprāt, šobrīd primārais jautājums būtu uzraudzības stiprināšana, jo tas ir būtisks elements jomas sakārtošanā.

Šī ideja par šo funkciju piešķiršanu jums nāca no biroja vai ministrijas?

Ideja par to, ka nepieciešams atdalīt politikas veidotāju no uzrauga, nāk no ministrijas. Viņi ir sapratuši, ka nav pareizi visu turēt vienā mājā.

Vai jau esat sākuši meklēt jaunos darbiniekus?

To varēsim darīt tikai tad, kad būs veikti grozījumi normatīvajos aktos un apstiprināti jaunie amatu apraksti. Jāpiebilst, ka deviņas štata vietas no minētajām 30 tiks aizpildītas ar pašreizējiem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem, kas strādā attiecīgajā jomā.

Atgriežoties pie uzraudzības, vai nav aktuāls jautājums par to, ka BVKB varētu nodot arī tiltu uzraudzību?

Šādam lēmumam jābūt ļoti izsvērtam, jo tiltu ir ļoti daudz. Ne visu tiltu uzraudzību nodrošina pašvaldības, daļa tiltu pieder "Latvijas Valsts ceļiem". Ja pašvaldība nespēj tikt galā ar kādu funkciju, tad būtu nepieciešams vismaz attiecībā uz stratēģiskajiem objektiem mainīt piekritību. Taču, ja piekritība tiks mainīta, uzreiz būtu jārisina jautājums par resursiem. Jau šobrīd mēs izjūtam resursu trūkumu, jo būvniecības apjomi aug, bet mūsu resursi paliek nemainīgi. Tāpat jāatzīst, ka joprojām nespējam konkurēt ar privāto sektoru atalgojuma ziņā.

Ziņas un publikācijas topas sadarbība ar būvniecības namu "Kurši"! Īstie būvmateriāli: www.kursi.lv .