Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā turpina samazināties

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015.gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015-2018” rezultāti. Tie prezentēti Rīgā 24.aprīlī, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Ugaine.

Ievērojami samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – no 36,3 procentpunktiem 2015.gadā tas noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem 2018.gadā, rāda LBP sadarbībā ar ekonomistu Arni Sauku īstenotā pētījuma dati.

Baiba Fromane, LBP vadītāja: “Ikgadējā sadarbība ar pētnieku Arni Sauku mums ir ļāvusi pārliecināties, ka ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā turpina sarukt. Tas noticis gan pateicoties stingrākiem valsts kontroles pasākumiem, gan arī sabiedrības attieksmes maiņai. Tomēr vislielākie nopelni ir tieši uzņēmējiem, kuri paši vēlas situāciju nozarē uzlabot. Turpmākajos pāris gados varēsim baudīt mūsu kopīgā darba augļus, kad sajutīsim jau spēkā stājušās būvniecības ģenerālvienošanās ietekmi.”

Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomiskās augstskolas Rīgā (SSE Riga) profesors, BASE valdes loceklis: “Būvniecības nozare strauji attīstās un ir būtisks valsts ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Pie tam, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika nozarē mazinās, un to 2018.gadā galvenokārt veicināja aplokšņu algu kritums. Tomēr pētījums norāda arī uz vairākiem izaicinājumiem, kur sava artava jādod tieši Latvijas politikas veidotājiem. Starp tiem minama gudrāka un efektīvāka imigrācijas politika ļaujot legāli, un kad vajadzīgs Latvijā ieplūst un no tās izplūst darbaspēkam, pēc kā nozarē ir liels pieprasījums. Nozare cer uz veiksmīgu ģenerālvienošanās, elektroniskās darba laika uzskaites, tipveida līgumu ieviešanu un saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas publiskajos iepirkumos straujāku progresu. Būvnieki norāda arī nepieciešamību pēc lielākas noteiktības, mazākas birokrātijas un veiksmīgākas sadarbības ar kontrolējošajām institūcijām.”

Fromane uzsvēra, ka efektīvai aplokšņu algu izskaušanai izšķirīga ir pilnvērtīgi funkcionējoša elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ar kuru jau drīzumā būs jāaprīko arī mazāki būvlaukumi. Svarīgi, lai valsts šos datus spētu prasmīgi izmantot, neļaujot izsprukt sveikā negodprātīgiem uzņēmumiem, bet godīgajiem – lieki netraucētiem ļautu strādāt. “Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nedrīkst kļūt par represīvu instrumentu valsts rokās. Tas ir un vienmēr būs tikai papildu informācijas avots, taču nekādā gadījumā nevar kalpot kā primārais rīks nodokļu aprēķiniem.”

Pētījums rīkots pēc LBP pasūtījuma, pētniekam Arnim Saukam un biedrībai BASE sadarbojoties ar SSE Riga. Tā mērķis – apkopojot pieejamo statistiku, būvuzņēmumu vadītāju un nozares ekspertu viedokļus, sniegt padziļinātu ieskatu ēnu ekonomikas problemātikā Latvijas būvniecības nozarē.

Pielikumā pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015-2018” prezentācija: