Pērtiķu sala: Rīgas zooloģiskajā dārzā būs sava Savanna

---

SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" kā dāvanu Latvijas simtgades jubilejā plāno realizēt projektu "Āfrikas savanna ". Šo daudzveidīgo objektu paredzēts sākt būvēt 2017. gadā. Par to, kādi brīnumaini piedzīvojumi sagaida rīdziniekus un pilsētas viesus pēc pāris gadiem, pastāstīja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš un valdes loceklis Edgars Vītols.

 

 

 

Viens no skaistākajiem objektiem, kas tiks realizēts zooloģiskajā dārzā

Kad Rīgas zoodārzā tika ievestas  pirmās žirafes, parādījās ideja, ka vajag izveidot jaunu, mūsdienīgu ekspozīciju, kas apmeklētājiem nodrošinās vēl nebijušu pieredzi saziņā ar dzīvo dabu. Tādu, kurā nebūtu mākslīgu barjeru starp cilvēkiem un dzīvniekiem, itin kā zvēri un putni dzīvotu savvaļā. 

Pakāpeniski ideja kļuva par nopietnu projektu ar  nosaukumu "Āfrikas savanna".  Saskaņā ar projektu Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas zebru, antilopju un surikatu mītnes ar dzīvnieku āra pastaigu laukumu, huzārpērtiķu mītne ar tai piegulošu ūdenskrātuvi, kā arī degunragputnu mītne ar apjumtu āra aploku izbūvi. Ekspozīcija ir idejiski savienota ar 2007. gadā uzcelto žirafu mītni un āra pastaigu laukumiem.

 

 

Būvprojekts paredz tādus risinājumus, kas veidos jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaicīgi būtu iespēja apskatīt žirafes, zebras, antilopes, surikatus un degunragputnus, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Apmeklētāju celiņus ar pastāvīgi mainīgu virzienu un augstumu paredzēts vadīt caur ekspozīcijas teritoriju, lai pēc iespējas tuvinātu cilvēkus un dzīvniekus.

Kur Savanna tiks izvietota?

Āfrikas savannas  ekspozīciju iecerēts veidot Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza teritorijas ziemeļu daļā, aptuveni 17,6 ha  platībā. No tiem 1300 kvadrātmetru platībā tiks būvētas jaunas ēkas. Projektam atvēlētajā teritorijā šobrīd atrodas 2007. gadā uzceltā žirafu mītne ar āra pastaigu laukumiem, ir saglabājama kanalizācijas ūdeņu pārsūknēšanas stacija, neapbūvēts laukums, kas rezervēts projekta īstenošanai, kā arī nojaucamas vecas dzīvnieku mītnes ar āra pastaigu laukumiem un rekonstruējama bijusī roņu baseinu teritorija. Žirafu mītni darba rezultāta iecerēts pievienot Āfrikas savannai. Un Āfrikas savannas dzīvnieki varēs lietot žirafu laukumu savām pastaigām.

Projekta darba zona robežojas ar Ķīšezera krastmalu un zoodārza ārējo žogu gar Pāvu ielu.

“Mēs par savannu domājam ļoti sen, pirms 10 gadiem ideja jau bija gatava. Pašlaik tur atrodas nepavisam ne glītas mītnes, kuras paredzētas nojaukt,” par izmaiņām stāsta Edgars Vītols.

 

 

Kādi dzīvnieki dzīvos Savannā?

Ideja ir tāda, kā vienā aplokā pirmo reizi zooloģiska dārza vēsturē varēs apskatīt dažādas dzīvnieku sugas: žirafes, zebras, antilopes, strausus. Turpat būs skatāmi pērtiķi, surikati un putni. Vienā aplokā dzīvos nagainie dzīvnieki un lielie putni, savukārt pērtiķi, kas ir pārāk kustīgi, dzīvos uz atsevišķas salas. Sala būs daļa no Savannas un tā būs pietuvināta apmeklētāju takai.

Vai vispār nebūs nožogojuma?

Apkārt būs ūdens. Pirmo reizi Rīgas zoodārza  vēsturē apmeklētāju taka dosies cauri ekspozīcijai. “Lielos dzīvniekus līdz šim varēja aplūkot no aploka malas. Tagad mēs esam ieplānojuši taku, kas dodas uz augšu, uz leju, maina virzienu, bet ved tieši iekšā savannā. Un būs tā, ka, nevis cilvēki skatīsies uz dzīvniekiem no visām pusēm, bet gan dzīvnieki skatīsies uz cilvēkiem,” skaidro Vītols.

 

 

Pirmo reizi nebūs stikla vai citas mehāniskās barjeras starp cilvēkiem un dzīvniekiem.  Dzīvnieki tiks atdalīti ar ūdens joslu. “Apmeklētājiem ir paredzēta sava sala, no kurienes būs skats uz zebrām, žirafēm  pāri ūdenim no vienas puses, bet no otras – uz pērtiķu salu.  Pa vidu būs tikai ūdens,”- turpina valdes loceklis.

Cilvēki un dzīvnieki atradīsies vienādā līmenī. Un cilvēki varēs salīdzināt savu augumu, stāvot blakus žirafei vai strausam.

 

Foto: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

 

 

Vai pavisam bez nožogojuma nebūs bīstami?

Ūdens barjeras platums apkārt pērtiķu salai būs 6 metri. Tas atbilst pērtiķa standarta lēciena attālumam. Zebru un žirafu laukumu pusē attālums būs mazāks. Tādējādi apmeklētāji būs drošībā.

 

“Projekts ir unikāls arī ar to, ka mēs veidojam apmeklētāju ejas, balstoties uz universālā dizaina principu. Visas takas ir pieejamas visiem – gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan māmiņām ar bērnu ratiem,”- papildina Greiziņa kungs.

Viņš turpina: “Mēs neveidosim vienu lielu mītni, bet būs atsevišķas ekspozīcijas laukumā pa perimetru, lai būves, kuras nepieciešams veidot ļoti lielas, tiktu akcentētas mazāk, - Āfrikas dzīvnieki mīl siltumu, tāpēc viņam vajadzīgas pietekami lielas ziemas mītnes. Ieeja jaunajās mītnēs nav paredzēta apmeklētājiem. Bet iekštelpas būs apskatāmas no galerijām – tur gan būs stikla barjera. Piemēram, ziemas laikā, apmeklētāji sava savannas ceļojuma laikā varēs apskatīt zebru, antilopju un strausu mītni zem nojumes”. 

 

 

Skatu galerijai Jumta nebūs. Jumts būs āra pastaigu laukumam. Mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir nepieciešams, jo tad, kad ir sniegs un ledus, bet nav tik auksti, dzīvniekus var izlaist ārā, nebaidoties, ka tie paslīdēs uz ledus.

“Būs arī papildus aploki, kurus apmeklētāji neredzēs, kur dzīvniekus turēs dažādos gadījumos. Piemēram pārāk iekarsis zebru ērzelis var tikts nodalīts atsevišķā aplokā, lai viņš ar savu uzvedību neizjauktu ģimenes saskaņu lielajā laukumā,”- saka Vītols.

Ar laukuma fragmentāciju paredzēts atdalīt mazāka izmēra dzīvniekus no lielākiem. Dominējošais Savannas dzīvnieks būs žirafe. Lai žirafes pilnībā nepārņemtu savā valdībā visu Savannas teritoriju, ir paredzēta atdalāmā teritorija zebrām, antilopēm un strausiem, kur žirafēm būs liegta ieeja. Un, lai žirafes neapēstu visu barību, paredzēti atsevišķi barošanas laukumi. Būs arī vietas, kur dzīvnieki kādreiz varētu pabūt vieni.

 

Foto: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

 

 

Vai dzīvnieki būs labi pārskatāmi?

Virzoties pa taku, pa ceļam būs daudz skatu laukumu (kā pie Lauvu mājas), kuri ļaus apskatīt Savannu no visām pusēm. Sajūta līdzīga kā Tropu mājā: tu esi tur iekšā, nevis skaties no malas. 

Lai apstaigātu  visu teritoriju, sanāks noiet gandrīz vienu kilometru – tāds ir takas garums. Tā būs veidota no dabīgiem materiāliem (šķeldas, koka laipas, akmens).

 

 

Būs arī soliņi, kur atpūsties, jo  kopējā Savannas platība būs 1,76 ha.

Veidojot ekspozīciju, īpašs akcents tiek likts to, ka taka vedīs turp un atpakaļ. Ejot virzienā uz Žirafu māju, var paralēli apskatīt  Ķīšezera krastmalu, bet, dodoties uz pērtiķu mītni, var apskatīt gan ezeru, gan visu Savannas lielo aploku.Tad, dodoties pāri tiltiņam, apskatīt pērtiķu salu,  pēc tam no salas pa tiltiņu nokļūt uz vienu skatu laukumu, pēc tam atkal uz salu, bet citā augstuma līmenī, pēc tam uz nākošo skatupunktu, pēc tam apskatīt zebras un žirafes. Un beigu beigās iziet laukā no Savannas.

Surikatu mītne piesedz saimniecības ēku, kas nepieciešama, lai iebrauktu ar lieliem transportlīdzekļiem. “Mūsu pieredze ar Žirafu mājas celtniecību pierāda, ka tādas ir vajadzīgas. Ja jāmaina gaismas ķermeņi, tad tas jādara ar pacēlāju, jo augstums ir 4 m”- skaidro Vītols.  

Vai parādīsies jauni dzīvnieki?

Viena  daļa Savannas  dzīvnieku Zoodārzā  jau dzīvo, bet, protams, parādīsies arī jauni. Kādi tieši – atkarīgs no tā, kādus apstākļus izveidosim Savannā. “Zoodārzs savvaļas  dzīvniekus neiepērk, jo tas ir aizliegts ar likumu. Dzīvniekus iegūst apmaiņas ceļā no citiem zoodārziem. Tas ir bez maksas.  Bet mums ir lielas transporta un ēku iekārtošanas izmaksas. Neviens zoodārzs neatdos citam savus dzīvniekus, nepārbaudot vai jaunajās mājās ir apmierinoši dzīves apstākļi. Pirms saņēmām žirafes, ne tikai sūtījām rasējumus, bet arī speciālisti pārbaudīja jauno mītni. Tad, kad sāks būvēt Savannu, mēs sāksim dzīvniekus aizrunāt, jo uz dažiem dzīvniekiem jāgaida daži gadi”- turpina Greiziņš.

Vai būs grūti izveidot Savannas apstākļus?

“Jā. Celtniekiem noteikti tas būs izaicinājums. Katru reizi, kad celtnieki nāk pie mums kaut ko būvēt, viņiem tas ir liels pārsteigums. Šeit vajag augstu precizitāti, ļoti liels darba apjoms ir montāžai uz vietas, nav  standarta projekta,  nepieciešamas dažādu  bīdāmo vārtu sistēmas, netradicionāli risinājumi.

Gala rezultātā  Savannai jāizskatās maksimāli dabiski. Mēs negribam betona džungļus, bet dabu. Celtniekiem jāiemācās iebetonēt cietais segums, kas neizskatīsies pēc betona laukuma, bet kā  dabiskā dolomīta laukums.   

Būs arī  koki, krūmi, zaļumi, peldošie augi.   Ļoti daudz tehnoloģisko objektu dzīvnieku normālo apstākļu uzturēšanai, jo ar viņiem ir sarežģītāk, nekā ar cilvēkiem. Un galvenais apmeklētāju un dzīvnieku drošība,”- skaidro Greiziņš.

 

Foto: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

 

 

Vai dzīvnieki pārcelšanās laikā izjūt stresu?

Tas ir laikietilpīgs process,  jo dzīvniekiem jāpierod pie savas jaunās telpas, pēc tam – pie āra teritorijas. Sarežģītības pakāpe būs ļoti augsta arī zoodārza darbiniekiem, jo viņi pirmo reizi jauktajā ekspozīcijā sāks savā starpā saradināt dažādu sugu dzīvniekus, lai palēnām tie iemācītos sadraudzēties. Tikai saradināšanas procesam vien vajadzīgs pusgads.

 

 

Kad tiks uzsākti darbi?

Āfrikas savannas ekspozīcijas būvprojekts pagājušā gada sākumā tika iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldē.

Projekta "Āfrikas savanna " kopējās būvniecības izmaksas atbilstoši būvprojekta dokumentācijai ir 2,1 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Projektu plānots sākt realizēt 2017. gadā.

Rīgas pilsētas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā no investīciju programmas "Āfrikas savannai " paredzēti 1,125 miljoni eiro. Savukārt Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, atbalstīja 400 000 eiro finansējuma piešķiršanu šī projekta realizēšanai.

Vai būvniecības laikā zoodārzs tiks slēgts?

Nē. Būvniecības laikā visi dzīvnieki būs apskatāmi, jo celtniecības process ir ļoti rūpīgi pārdomāts.  

Lai Āfrikas savannas ekspozīciju pabeigtu līdz Latvijas simtgadei, būvniecības darbus vajadzētu sākt nākamā gada sākumā, īpaši tāpēc, ka projekta realizācija būvniekiem tā specifikas dēļ būs diezgan sarežģīts process.