Trīs sējumu - Būvniecība Latvijā atklāšanas svētki

Otrdien, 12.jūnijā būvniekiem notika unikāls pasākums: apjomīga darba atklāšanas svētki! Tas ir apmēram tā, kā vairāku gadu garumā celta diža būve, kura nu beidzot ir pabeigta un nodota profesionāļu un sabiedrības vērtēšanā.

Taču sākumā bija ideja. Izcila. Jānis Lancers ieradās LBS valdes sēdē un teica, ka Latvijas simtgadei jārada dāvana. 100 būves – 100 cilvēki. Lieliski! Parādījās pirmais saraksts un krietni garāks par 100. Kas vērtēs?

Sekoja tikšanās ar kolēģiem, tikšanās ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem. Jānis Lancers nolēma, ka būs trīs grāmatas un rīkojās.

Kopš 2013. gada viņš fanātiski ķērās gan pie satura veidošanas, gan pie atbalstītāju meklēšanas, jo vēlējās radīt kaut ko līdzīgu enciklopēdijai par būvniecības vēsturi.

Nu grāmatas iznākušas. 1600 lpp trīs sējumos informācija vairāk kā par 400 būvēm un ap 1200 biogrāfisku aprakstu par ievērojamākajiem būvinženieriem, arhitektiem, būvmateriālu tehnologiem un viņu ieguldījumu. Kaut ko tādu var paveikt vien ļoti spītīgs cilvēks ar milzu pārliecību, ka izdosies.

Kas ir šis spītīgais un neatlaidīgais Jānis Lancers?

Studējis Rīgas celtniecības tehnikumā, Maskavas celtniecības institūtā.

Padomju laikos strādājis par Celtniecības ministra vietnieku, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāju. Latvijas Būvnieku asociācijas dibinātājs un pirmais prezidents. SIA PBLC dibinātājs un valdes loceklis.

2011. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts IV šķiras Atzinības krusts.
Dažus gadus vēlāk viņš kļūst Būvindustrijas lielās balvas laureāts un no toreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņem valstī augstāko nozares apbalvojumu “Pamatakmeni” par mūža ieguldījumu būvindustrijā. Saistībā ar šo notikumu ir vēl kāds fakts, kas raksturo Jāni Lanceru. Viņš tāpat kā pārējie laureāti dāvanā saņēma arī pieredzes apmaiņas braucienu uz Londonu. Uzreiz pēc ceremonijas viņš teica: “Esmu izceļojies un daudz redzējis tāpēc zinu, kas šis brauciens krietni vien vairāk noderēs jaunajiem. Lai mācās! Piešķiriet to nākamajiem, kas pēc punktiem ir labākais un neieguva šo balvu.”

Lūk, viens citāts: „Jānis Lancers ir izteikti pozitīvs monstrs būvniecībā, kas pilnībā pārvalda būvniecības vadības fineses, izbauda pirmatklājēja prieku ieviešot būvniecībā jaunas tehnoloģijas, ar baltu liesmu deg par savu ne vienmēr pietiekoši novērtēto profesiju, ar mātes glāsta maigumu rūpējas par jaunajiem speciālistiem, lepojas par savas firmas un kolēģu sasniegumiem, uzsprāgst saskaroties ar uzpūtīgiem demagogiem un nožēlojamiem diletantiem,” to 2008. gadā par Jāni Lanceru teicis Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Jānim Lanceram ir milzīgas darba spējas, ārkārtīga ticība, ka izdosies, milzīga mīlestība pret Latviju un būvniecību, lepnums par būvnieku paveikto. Viņš allaž kritizētājiem un īgņām ir jautājis – ko tu pats esi devis Latvijai?

Šīs grāmatas ir Jāņa Lancera dāvana Latvijai un nozarei, bet vai kādu brīdi bija šaubas, par to vērienu, apjomu? Tagad jau var atzīties?

Jānis Lancers saka: “Uzsākot šo projektu, sākumā man bija satraukums, ka varbūt nespēšu paveikt visu, kas iecerēts, bet pēc pusotra gada bažas arvien mazinājās. Esmu atradis tik interesantus faktus, kas man pašam bija jaunums.”

Jānis Lancers jau grāmatas ir izdalījis atbalstītājiem, gan naudas devējiem, gan foto un materiālu gādātājiem – saviem palīgiem, tāpēc visi autogrāfi jau uzrakstīti.

Lūk, daži citāti no grāmatām:

“1988. gads. Rīgas cementa rūpnīca katru dienu gaisā izmet 30 tonnu putekļu. Parādiet lauku celtniekiem, kā mājas, bērnudārzus un skolas uzbūvēt bez cementa. 2016. gads. Daži zinātnieki uzskatāmi pierāda, ka mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Taču mūs cenšas padarīt vēl zaļākus. Arī mūsu ierēdņi un daži zinātnieki to atbalsta.”

“Būvinženieriem Rīgas politehnikumā (1862- 1896) studijas sākās 1863. gadā, kad Inženieru nodaļā, fakultātē uzņēma pirmos 10 audzēkņus. Studētāju skaits palielinājās un pēc 10 gadiem nodaļā bija jau 70 audzēkņi. Studijās lielu uzmanību pievērsa reālu būvju projektēšanai”.

“1936. gadā Kārļa Ulmaņa valdība ar zviedru firmu “Sentab” noslēdza līgumu par Ķeguma spēksatacijas celtniecību, kuras būvniecībā tika nodarbināti 2000 - 3000 strādnieku, bet 1938. gadā pat 4000.”

“Pavisam valsts pirmo 10 gadu pastāvēšanas laikā uz šosejām un grants ceļiem tika uzbūvēti 593 koka tilti 13 687 m kopgarumā un 259 mūra un betona tilti 1268 m kopgarumā. Šajā laikā tika veikts remonts 241 koka un mūra tiltam 7963 m kopgarumā. Ceļiem tika pieškirts maz līdzekļu.”

“Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijas būvniecības vajadzībām tika atsavināti 585 ha zemes. Dzelzceļa līnija aizņēma 30 m platu zemes joslu, stacijas pieturas puntos tā paplašinājās līdz 100 m. Būvniecībai tika pārvietots 2 miljoni 336 tūkstoši m3 zemes.”

“Līdz 1914. gadam tikai 5 Latvijas pilsētās bija centralizēta ūdens apgādes sistema: Rīga, Daugavpils, Jelgava, Cēsis, Valmiera.

Kanalizācijas tīklu kopgarums 1940. gadā Rīgā bija 385 km.”

“1936. gadā AS “K. Šmits” uzsāka Brocēnu cementa rūpnīcas pirmās tehnoloģiskās līnijas celtniecību. Visus speciālos darbus veica vietējie strādnieki.”

Grāmatu atvēršanas svētkos atnākušie papildus “Paldies!” par ieguldīto darbu, mudināja Jāni Lanceru turpināt.