Šogad visvairāk nelaimes gadījumu – kokapstrādes nozarē, būvniecībā un mazumtirdzniecībā

Šogad līdz novembra sākumam, salīdzinot ar pērnā gada identisku periodu, par 40% palielinājies darbavietā gūto negadījumu skaits, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Balta" dati.

33% gadījumu gūtas rokas, plaukstas un pirkstu traumas, 17% dažāda veida brūces, savukārt 15% – kājas un pēdas traumas, tostarp lūzumi un mežģījumi. Apdrošinātājs par gūtajām traumām izmaksājis vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.

Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošās informācijas šogad līdz novembra vidum nelaimes gadījumos cietuši 1312 darbinieki, no kuriem 146 cilvēki guvuši smagus miesas bojājumus, 20 nodarbinātie gājuši bojā, un vēl 12 darbinieki atrasti miruši darbavietās, iespējams, dabiskās nāves rezultātā.
VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne norāda, ka šogad visvairāk nelaimes gadījumi notikuši kokapstrādes nozarē, kā arī būvniecībā un mazumtirdzniecībā. Savukārt letālie – transporta nozarē, būvniecībā un lauksaimniecībā.

"Šogad ir salīdzinoši mazāks smagi cietušo un bojāgājušo darbinieku skaits nekā pērn. Tomēr joprojām galvenais negadījumu cēlonis saistīts ar nedrošu rīcību – nepietiekošu uzmanību, darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošanu. Darba devēja pienākums ir veidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, bet darbinieka – ievērot noteiktās darba aizsardzības prasības un nerīkoties pārgalvīgi," teic L. Matisāne.

"Lai arī iepriekšējos gados pieteikto negadījumu skaits lielāks bijis gada sākumā un beigās, šogad redzama tendence tā pieaugumam no maija līdz septembrim. Tas varētu būt saistīts ar būvniecības apjomu pieaugumu, turklāt liels skaits "Balta" reģistrēto negadījumu noticis, strādājot ar dažādiem remontdarbu instrumentiem," stāsta "Balta" personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča, norādot, ka bieži vien par iemeslu ir arī nogurums un pārslodze.

"Tomēr ir maldīgi domāt, ka traumas iespējams gūt tikai profesijās, kas tiek pieskaitītas paaugstināta riska grupai. Diemžēl cilvēki nelaimes gadījumos cieš arī birojos, turklāt pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, kāpjot uz biroja rotējošā krēsla, lai pasniegtos pēc kāda priekšmeta, krītot pa trepēm vai ieverot durvīs pirkstus."

"Darbinieka uzmanību ietekmē vairāki faktori, tostarp nogurums, darba slodze un stress darba vidē. Nedroša darba vide un minēto faktoru kombinācija nav jautājums, vai darbavietā notiks nelaimes gadījums, bet gan – cik drīz tas notiks," uzmanību vērš L. Matisāne.