Projektu attīstītāju izaicinājums: radīt objektus lietotājam nākotnē

Vislielākais izaicinājums Eiropas (un ne tikai) nekustamo īpašumu (NĪ) projektu attīstītājiem ir plānot un būvēt tādus objektus, kurus cilvēki patiešām gribētu izmantot, bet - nevis mēs, bet gan paaudze pēc mums. To secināja eksperti 25. septembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija, notikušajā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju forumā, diskutējot par pilsētām nākotnē.

Studenti „iekustinās” NĪ tirgu

Sociālantropologs Viesturs Celmiņš Forumā stāstīja par to, kā studentu pilsētiņas rada iespējas attīstīties pilsētteritorijai, raksturojot to ar Rīgas piemēru un prognozēm par studējošo skaita pieaugumu, mudinot attīstītājus gatavoties ārvalstu studentu pieplūdumam tuvākajā nākotnē.
Eksperts stāstīto pamatoja ar situāciju Daugavas kreisajā krastā, kur pašlaik izvietojušās četras izglītības iestādes: RTU, LU, RISEBAA un RSU, un dažas no tām iecerējušas vērienīgus attīstības plānus. Kā zināms, līdz 2020. gadam Ķīpsalā iecerēts koncentrēt lielāko daļu RTU studējošo (projekts „RTU- pilsēta pilsētā”, kuru īstenojot, tiks izveidots Baltijas reģionā modernākais inženierzinātņu studiju centrs: studentu pilsēta, ko nākotnē veidos RTU fakultātes, administratīvās ēkas un Zinātniskā bibliotēka). Arī Torņakalnā tuvāko gadu laikā plānots izveidot studentu pilsētiņu: šobrīd tur darbojas Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, taču turpmākajos pāris gados plānots tur koncentrēt 85% studiju un zinātniskās darbības.

V. Celmiņš norādīja, ka, attīstot šīs teritorijas, ievērojami palielinātos ne tikai tajā studējošo skaits, bet arī tiktu attīstīta apkārtējā teritorija, ko sekmētu pieprasījums gan pēc īres mājokļiem, izklaides vietām u.c., kā arī parādītos jaunas darbvietas ne tikai uz akadēmiskā personāla bāzes, bet arī dažādu servisa iestāžu rēķina. Ja 2017. gadā šajā teritorijā (uz 4 augstskolu rēķina) uzturas apmēram 10 000 cilvēku, tad līdz 2024. gadam Daugavas kreisajā krastā varētu uzturēties jau ap 37 000 studentu un akadēmiskā personāla, no tiem ap 8 tūkstoši būtu ārvalstu studenti. Šo vietu pieejamību sekmētu arī plānotais ātrsliežu dzelzceļš Rail Baltica, nodrošinot ērtu piekļuvi no lidostas uz mācību iestādēm.
V. Celmiņš teikto pamatoja ar statistikas datiem, kas liecina, ka Baltijas valstīs sarūk iedzīvotāju skaits un līdz ar to mazinās arī vietējo studējošo skaits, toties palielinās ārvalstu studentu skaits. Latvijā 2013. gadā studēja 2757 ārvalstu studentu, bet pēc trim gadiem – 2016. gadā – to skaits jau sasniedza 5458 (Certus dati). Pērn ārvalstu studentu pienesums mūsu valsts ekonomikā bija ap 65 miljoniem eiro, no tiem gandrīz 19 miljoni tika izlietoti mājokļu vajadzībām, bet 19.5 miljoni – dažādu servisu un uztura apmaksai. Aplēses liecina, ka Latvijā līdz 2021. gadam (pie straujākā izaugsmes scenārija) ārvalstu studentu skaits varētu sasniegt jau gandrīz 18 tūkstošus. Pētot studentu paradumus mājokļa izvēlē, secināts, ka 2016. gadā 53% no tiem izvēlējās īrēt savu mājokli un 40% - mitināties kopmītnēs. ES studenti, kas no kopējā ārvalstu studentu skaita veido 83%, gadā īrei izlieto 4300 eiro, stāstīja speciālists. Lai gan pastāv uzskats, ka izglītības iestādēm jānodrošina studentu izmitināšanu, bieži vien pieprasījums ir lielāks, turklāt ārvalstu studentiem ir atšķirīgākas prasības pēc mitekļiem nekā vietējiem studentiem, tāpēc ārvalstu studenti varētu jūtami „iekustināt” īres tirgu Daugavas kreisajā krastā.

Projekti nākotnes lietotājam

Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas izpilddirektors Mindaugs Statulevičs (Mindaugas Statulevičius) secināja, ka vislielākais izaicinājums Eiropas (un ne tikai) NĪ attīstītājiem ir plānot un būvēt tādus objektus, kurus cilvēki patiešām gribētu izmantot, bet - nevis mēs, bet gan paaudze pēc mums. Speciālists norādīja, ka pašlaik toni nosaka astoņas būtiskas tehnoloģijas: internet of things jeb koncepcija, kas raksturo cilvēku ikdienas paradumus - ierīču, lietojumprogrammu savienošanu, paplašinātā un virtuālā realitāte, blockchain jeb izkliedētā datubāze (uz blokķēdes principa pamata tika radīta ciparnauda Bitcoin, kur blokķēde kalpo kā publisks visu jebkad veikto transakciju žurnāls), mākslīgais intelekts, 3D druka, droni un roboti.

Kāpēc mums jārīkojas tagad, jautāja M. Statulevičs? „Līdz 2025. gadam ēkas būs lielākais (nr.1) enerģijas patērētājs, bet pašlaik līdz 50% no namu enerģijas un ūdens resursiem tiek izniekoti, un 30% komerctelpu netiek lietotas,” teica speciālists. Kā citas tendences viņš minēja mobilitātes paradumu maiņu: pilsētās ienāk pašbraucošie auto, kas nākotnē var samazināt auto skaitu pilsētās līdz 80% un par 40% palielināt brīvo telpu pilsētās. „Pašlaik Viļņas pašvaldība apspriež jauno pilsētplānu, kas paredz auto satiksmes samazināšanu pilsētas centrā, līdzīgām tendencēm sekos arī Tallina un Rīga,” domā viņš. Nākotne ir „runājošiem” namiem, kas apsaimniekotājam un klientiem teiks, kad jānomazgā logi, kad jāizslēdz apkure, kad jāizraksta rēķins u.tml.

„Veids, kā mēs uzlūkojam nekustamo īpašumu, pašlaik mainās: nami vairs nav tikai ķieģeļi, ko satur būvjava, un to atrašanās vieta. Arvien būtiskāks īpašumu novērtēšanā kļūst to izmantojamības mērķis, to pielāgošanas spēja. Vairs nav runa par to, kā namus dizainēt un celt, bet gan ir jādomā par uz lietotāju vērstu nozares attīstību (user-centric industry), kurā veiksmīgi NĪ uzņēmumi izmantos bagātīgos datus, lai sniegtu NĪ kā pakalpojuma kopumu,” teica M. Statulevičs.
Tehnoloģijas un servisi, kas transformējušies no ilgtermiņa pakalpojumiem uz lietošanas servisiem pēc vajadzības (Uber, Airnb, WeWork u.c.), maina un mainīs arī īpašuma nozari un tās pamatpostulātus: ar ātrumu, kvalitāti un transakciju drošību. Jau tagad tehnoloģiju speciālisti sadarbībā ar nozares ekspertiem rada lieliskus risinājumus un produktus, klāstīja speciālists. „Nekustamo īpašumu attīstība un pilsētas pārvaldes panākumi būs ļoti atkarīgi no savstarpējām attiecībām un mijiedarbības. Fleksibilitāte un ilgtspējība būs galvenie nākotnes noteicēji,” secināja asociācijas izpilddirektors.

Pielāgojies vai mirsti!

Gerts Jostovs (Gert Jostov), Technopolis Ülemiste AS direktors, runāja par NĪ tirgus nākotnes attīstības tendencēm, teikto raksturojot ar uzņēmuma attīstīto „pilsētu pilsētā” vairāk nekā 26 ha platībā Tallinā, vecā rūpniecības teritorijā attīstīto apkaimi – Ülemiste City, kas pieskaņojusies jaunajām telpu izmantošanas tendencēm. Viņš izdalīja četras tendences: fleksibilitāti un efektivitāti (telpu īrnieki vairs nevēlas desmitiem gadus ilgus nomas līgumus ļoti lielām platībām), darba laiks 24/7 (darbs un ikdienas dzīve saplūst) un kopienu socializācijas un kopdarba iespējas. Saprotot šīs tendences, veidota šī pilsēta, kura joprojām turpina pilnveidoties pēc tās iemītnieku pieprasījuma: līdztekus biroja telpām tiek piedāvāti visdažādākie servisi (skola, bērnudārzs, tirdzniecības vietas), kā arī, lai pēc darbdienas beigām pilsētiņa nepaliktu tukša, nolemts būvēt arī mājokļus, kas ļaus dubultot pilsētiņā strādājošo un mītošo skaitu līdz 50 000 iemītnieku. „Klausieties savos klientos un dariet to dzīvi vienkāršāku. Mums, zemju īpašniekiem un projektu attīstītājiem, mūsu bizness vairs nav tik viegls, jo ir jāspēj piesaistīt klientus, tādēļ izvēle ir tikai viena: pielāgojies jaunajām tendencēm vai – mirsti!” secināja G. Jostovs.

Ieguldīt dzīves kvalitātē

Avi Karavani (Avi Karavani) General Investment Association NV īpašnieks (Beļģija) foruma klātesošajiem uzbūra nākotnes ainas, stāstot par celtniecības tehnoloģijām, enerģētikas nozari un raksturojot, kā pavisam drīz izskatīsies mūsu mājokļi, zinot, ka ap 2050. gadu 60% planētas iedzīvotāju jeb 9 miljardi cilvēku dzīvos pilsētās.

Iezīmējot mājokļu iedzīvotāju profilu, speciālists norādīja, ka jau ap 2030. gadu vairums izvēlēsies dzīvot mazās telpās: 50 – 75 m² platībā neatkarīgi no tā, vai tie ir vientuļnieki vai arī ģimenes ar bērniem, tieši limitētā budžeta dēļ.

A. Karavani piebilda, ka pašlaik klientiem ir prioritāšu izvēle: ieguldīt tehnoloģijās vai dzīves kvalitātē. Ieguldot dzīves kvalitātē un komfortā, cilvēki izvēlas mājokļus ainaviskās vietās un domā par to ilgtspējību: lai nami būtu celti no labas kvalitātes materiāliem, lai tie būtu energoefektīvi un lai tie sniegtu daudz lielāku komfortu. Viņš minēja pazīmes, kas raksturo mājokļus: mazāki platībā, labā atrašanās vieta (tuvu darbam, skolām, veikaliem utt.), energoefektīvi (būtiska ir uzturēšanas maksa, tādēļ tiek izmantoti dabiskie apsildes avoti (solārie paneļi, ģeotermiskā apsilde)), ilgtspējīgi (izmantoti nākotnes celtniecības materiāli: pašsildošie, ūdensnecaurlaidīgi, dabiskie u.c.), gaismas komforts (dabisks apgaismojums), ainaviska vide (līdzās ir parki, spēļu laukumi bērniem) un drošība. Eksperts secināja: „Ieguldīt dzīves kvalitātē un pieredzē – tās ir daudz ilgtspējīgākas investīcijas nekā tehnoloģijās, kas ir īstermiņa ieguldījums.”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas pārstāvniecība Baltijā – FIABCI Baltic 25. septembrī organizēja Baltijas attīstītāju forumu „FIABCI Baltic Real Estate Development Forum”. Šī gada foruma galvenā tēma bija - nekustamā īpašuma nozares nākotne sākas jau šodien. Futuroloģijas jeb nākotnes tendenču izpētes eksperti un NĪ nozares profesionāļi sprieda par to, kāda tiek prognozēta nākotne, ņemot vērā tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u.c. veidu tendences un paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tai skaitā - šobrīd vēl nepastāvošas tendences, un kā tas var skart un ietekmēt NĪ nozari. Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums Rīgā norisinājās jau trešo reizi, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs.